Piebalgs: Latvijā trūkst ilgtermiņa stratēģijas un konsekvences

Jau ziņots, ka A.Piebalgs sācis pārdomāt, vai uz otru tremiņu uzņemties Eiropas komisāra amatu, un atbilde, vai viņš var šo darbu turpināt, jādod pēc nepilnām divām nedēļām.Vakar Latvijas Zinātņu akadēmijā Cicerona balvu saņēmušais Latvijas pārstāvis EK par otru Latvijas nelaimi uzskata šausmīgo sadrumstalotību, «visupirms jau politiskajā līmenī». Latvijai nav vajadzīgas arī daudzās aģentūras un sadrumstalotība struktūrfondos.Kā enerģētikas komisārs viņš ar skumjām atceras laiku, kad gandrīz vai sausu muti nācies Latvijas politiķus pārliecināt par atjaunojamo energoresursu startēģijas nepieciešamību: «Kādu laiku Latvijas valdības mani pat izsmēja par atjaunojamiem enerģijas resursiem vai efektivitāti. Jāatzīst, tad es tiešām jutos kā muļķis. Tagad gan mani neviens vairs neizsmej.»Viņš gan uzskata, ka Latvijai joprojām trūkst ilgtermiņa stratēģijas par atjaunojamiem energoresursiem. «Pilnīga mistika man liekas kvotu sistēma šajā jautājumā. Kvota – tā ir lāpīšanās. Vai nu mēs ejam tajā virzienā, vai ne. Es saprotu, ka pašlaik valstij ir problēmas. Bet tad vajag iezīmēt to ceļu, kādu iesim, kad problēmas būs beigušās, un konsekventi tam sekot,» saka A.Piebalgs. «Mēs lecam no gada uz gadu – 2009.gada atjaunojamo enerģiju kvota – ko tas īsti nozīmē? Iedzīvotāji to nesaprot. Es savukārt saprotu, ka tas ir sakarā ar to, ka ierobežotas iespējas to finansēt. Labi, bet kas tad notiks 2010.gadā? Šo jautājumu sakārtošana prasa ne vien administratīvo kapacitāti, bet arī politisko gribu.»Savukārt pilnīgu neizpratni komisāram rada lēmums par Rīgas Enerģētikas aģentūru, ko grasās likvidēt. Viņš par to solās runāt ar Rīgas mēru. «To dibināja noteiktiem mērķiem ar ES līdzfinansējumu. Var mainīt programmu, bet – ne jau slēgt ciet pašas Rīgas domes gribētu aģentūru. Ja tas notiks, mēs zaudēsim laiku, bet nekur nav teikts, ka no tā iegūs pats process,» saka A.Piebalgs. Viņu mulsina arī fakts, ka «nu tik visiem, arī ES naudu apgūšanai, griezīsim nost līdzfinansējumu. Jums dod naudu attīstībai, bet tu saki – man to nevajag, es negribu attīstīties, jo man tagad ir jāgriež... Taču valstij ir jāattīstās! Var griezt strukturāli, bet ne tur, kur paredzama izaugsme».A.Piebalgs, runājot par _Parex _banku, uzskata, ka tajā laikā vienkāršāk būtu bijis «pieņemt likumu, atrunājot visu, lai sabiedrībai ir skaidrība. Tas būtu bijis demokrātisks solis». Tomēr viņš atzīst, ka arī būtu piekritis _Parex _pārņemšanai. Tas bijis drosmīgs valdības lēmums. Eiropas komisārs atgādina, ka tobrīd visā Eiropā tika pārņemtas un atbalstītas daudzas bankas. «Tikai pie mums aizmirsa vienu lietu – ticība valdībai Latvijā ir krietni vien zemāka nekā citās ES valstīs. Piemēram, Beļģijā banku glābšanā ir ieguldītas nežēlīgas naudas summas, bet ticība tam, ka šīs programmas būs efektīvākas, ir lielāka,» norāda A.Piebalgs. Galu galā, pēc A.Piebalga domām, visām trim Baltijas valstīm, kas pašlaik ir neapskaužamā situācijā, «kopīgi jāanalizē tās cēloņi – kas bija tas strukturālais vājums, kas noveda pie tik dramatiska IKP krituma».