Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Politisko partiju finansējuma "griesti" 2020. gadā sasniegs 838 500 eiro

Koalīcija vienojusies par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.

Kā pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistus informēja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars, vienošanās ir "griestus" noteikt 1950 minimālo mēnešalgu apmērā gadā. Dzintars skaidroja, ka šādu ierobežojumu mērķis ir samazināt privāto ziedotāju ietekmi.

Līdz ar to maksimālā summa 2020.gadam varētu veidot 838 500 eiro, savukārt no 2021.gada, ja minimālā alga tiks paaugstināta līdz 500 eiro, maksimālā summa jau varētu sasniegt 975 000 eiro.

Tāpat panākta vienošanās par ierobežojumiem maksimālajai summai, ko partijām varēs ziedot viena privātpersona. Plānots, ka Saeimā iekļuvušām partijām viena privātpersona varēs ziedot līdz piecām minimālajām algām - 2150 eiro 2020.gadā un provizoriski 2500 eiro no 2021.gada.

Savukārt partijām, kas būs saņēmušas 2% līdz 5% vēlētāju balsu - 12 minimālās algas jeb attiecīgi 5160 eiro 2020.gadā un provizoriski 6000 eiro no 2021.gada. Pārējām partijām, kas nebūs sasniegušas 2% atbalstu, maksimālā ziedojuma summa no privātā ziedotāja būtu 20 minimālās algas jeb 8600 eiro nākamgad un provizoriski 10 000 eiro no 2021.gada.

Attiecīgo nosacījumu plānots pieņemt, akceptējot partiju jauno finansēšanas modeli.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēts arī ierobežojums - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro.

Tikmēr VL-TB/LNNK rosināja noteikt griestus kopējam finansējuma apmēram, ko partijas varētu saņemt gan no valsts, gan privātajiem līdzekļiem. Politiskā spēka ieskatā "griestiem" jābūt ļoti tuviem tam finansējuma maksimālajam apmēram, ko partijas varēs saņemt no valsts.

Dzintars skaidroja, ka šāds priekšlikums varētu sabalansēt atšķirības starp partijām, kas saņem lielu vai, tieši pretēji, mazu valsts budžeta finansējumu, tām saglabājot iespēju piesaistīt privātos līdzekļus. "Jo mazāka ir sponsoru ietekme, jo labāks scenārijs, ko mēs varētu atbalstīt," teica politiķis.

Top komentāri

opītis
o
Tad mūsu partijas varēs vairāk drukāt reklāmlapiņas un spīdīgus bukletiņus, bāzt tos mūsu pastkastītēs! Dzīve visiem ies uz augšu!
zvirbulēns
z
Prātiņ, nāc mājās, jo tālāk, jo trakāk! Kur ir brīvības, indivīda tiesības ziedot kaut visu savu mantu idejas vārdā, kur LR Satversme?
Irlielāmērāticams
I
ka par nodokļu maksātāju naudu drīkst atbalstīt invalīdu apvienības.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas