Skolotāji: nav tiesa, ka esam kūtri un nevēlamies pilnveidoties

Jau vēstījām, ka liela daļa no problēmām saistībā ar pedagogu profesionālismu Latvijā saistītas arī ar pašu skolotāju nevēlēšanos pilnveidoties, pirmdien publicētā intervijā laikrakstā Diena atzīst "Iespējamās misijas" direktore Zane Oliņa.

“Pedagogi paši piesakās Izglītības ministrijas organizētajos kursos un tie ir ļoti labi apmeklēti. Darba tirgus pašlaik ir tāds, ka par savu vietu ir jāuztraucas un katras papildus zināšanas ir pluss. Vienīgais jautājums, par ko var diskutēt, vai visu kursu saturs tiešām ir nepieciešams pedagogam,” tā I. Mikiško.

Viņa stāsta, ka paralēli IZM organizētajiem kursiem pedagogi apmeklē arī privātus kursus, tos parasti finansē vai nu pedagogs pats, vai arī skola vai pašvaldība.

Komentējot Z. Ozoliņas pārmetumus plašākā kontekstā, I. Mikiško atzīst, ka 21.gadsimtā cilvēkam, arī pedagogam, ir vajadzīgas plašākas kompetences, taču norāda, ka tās nav iegūstamas uzreiz, tam ir nepieciešams laiks.

Z. Oliņa uzskata, ka problēmas šajā ziņā saistītas arī ar pašu skolu un skolotāju nevēlēšanos kaut ko mainīt. "Liela daļa skolu un skolotāju nebūtu uzreiz gatavi. Šobrīd ir ļoti viegli paslēpties aiz papīriem un teikt - mums ir tādi normatīvie akti, mums ministrija liek, mums ir ierobežojumi, mums ir pārblīvēts mācību saturs. Lielākā daļa no šīm lietām ir iedomas, tā ir slēpšanās aiz tā, ka man īstenībā nav drosmes pašam darīt citādi," Z. Oliņa uzsver.

"Es teiktu, ka mums ir jāsāk citādi skatīties uz skolotāja darbu, bet arī skolotājam ir jāsāk darīt citas lietas, viņam pašam arī ir jāmainās," tā NVO vadītāja.