Tiesībsargs: fotoradaru sodu sistēmā trūkumi, neatbilst cilvēktiesību prasībām
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) ir paredzēta atbildība par braukšanas ātruma neievērošanu, bet Ceļu satiksmes likumā (CSL) noteikts: "Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols — lēmums." Trijās dienās tas tiek nosūtīts transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrācijas apliecībā norādītajam auto turētājam.
Tiesībsargs uzskata, ka šāds formulējums nav saskaņā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem. Valsts policijas (VP) darbiniekam, konstatējot, ka ar fotoradaru fiksēts pārkāpums, ir pienākums noskaidrot pārkāpumu izdarījušo personu. Neveicot izmeklēšanu, objektīvi nav iespējams konstatēt pārkāpumu izdarījušo personu, tādējādi iespējami gadījumi, kad tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija — par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodīta persona, kas pārkāpumu nav izdarījusi, teikts tiesībsarga atzinumā.
Diena jau rakstīja, ka prakse fotoradaru fiksēto pārkāpumu gadījumā sodu piemērot īpašniekam juristu vidū raisījusi diskusiju, vai šie sodi uzlikti atbilstoši likumam. Sabiedriskā politikas centra Providus pētniece Ilona Kronberga skaidro, ka visizteiktāk pretruna starp APK un CSL redzama gadījumos, ja pārkāpums izdarīts ar juridiskai personai piederošu auto: "Firma jau nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc to sodīt nevar, taču faktiski tā notiek."
Kā veiksmīgāko piemēru tiesībsargs min Lietuvas modeli, kurā fotoradari fiksē ne vien auto, ar kuru izdarīts pārkāpums, bet arī tā vadītāju. Īpašniekam policija nosūta paziņojumu, kurā norādīts laiks, kad jāierodas policijā un tiks izskatīts jautājums par soda uzlikšanu. Policijas darbiniekiem jānoskaidro, vai īpašnieks ir tā persona, kuru fiksējusi kamera. Ja tajā redzama cita persona, tad īpašnieks vai nu ziņo, kurš vadīja auto pārkāpuma brīdī, vai arī atsakās to darīt. Tādā gadījumā sods tiks uzlikts īpašniekam.
"Lietuvas modelis vispār ir nekāds, tas nestrādā," uz to atbild VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš līdz 1.septembrim vadīja Ceļu policiju. Ja ar vairāk nekā 100 fotoradariem Lietuvā gadā sastādīti tikai 3—5 tūkstoši protokolu, ar Latvijas četriem radariem šogad fiksēti jau vairāk nekā 15 tūkstoši pārkāpumu. Taču galvenais esot, ka sistēma strādā, jo negadījumos bojāgājušo skaits samazinājies par 40 procentiem, uzsver E.Zivtiņš. Tomēr viņš piekrīt, ka tiesībsarga atzinums jāņem vērā un risinājumi jāmeklē.
Iekšlietu un Tieslietu ministrija otrdien vēl nevarēja pateikt, kāda būs to tālākā rīcība pēc tiesībsarga secinājumiem. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) ar atzinumu vēl nebija iepazinusies, bet tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) atrodas atvaļinājumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.