Vaidere būtu gatava turpināt darbu Eiropas Parlamentā

EP vēlēšanās Vaidere JV sarakstā startēja ar piekto kārtas numuru, bet vēlētāji viņu ir ierindojuši trešajā vietā. Gadījumā, ja ievēlēto JV saraksta līderi Dombrovski virzīs Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam, Vaidere iegūs EP deputātes mandātu.

Vaidere atzīst, ka politiķiem ir bijusi noruna, ka komisāra amats pienāksies tam politiskajam spēkam, kurš iegūs lielāko vēlētāju uzticību. Ja Dombrovskis iegūs komisāra amatu, tad Vaidere ir gatava turpināt EP deputātes pienākumus.

Gadījumā, ja tā nenotiks, Vaidere atzīst, ka viņa varēs pilnvērtīgāk pievērsties sabiedriskajai darbībai, strādājot biedrībā Latvijas ekonomikas attīstības forums un nodibinājumā Artūra Vaidera fonds. Turklāt arī Latvijas Universitāte vairākkārt lūgusi lasīt lekcijas, tāpat viņu interesē arī zinātniskais darbs.

Vaidere gan domā, ka būtu dīvaini, ja Dombrovskis neiegūtu ES komisāra amatu. Viņasprāt, Latvijai labāka pretendenta komisāra amatam nav. "Dombrovskim ir gan autoritāte, gan pieredze, gan spēja sasniegt rezultātu, jo esošajā amatā viņam ir izdevies panākt sociālo dialogu jebkurā jautājumā, ko EP skata. Zinu, ka daži ir pacēluši galvas un ļoti grib kļūt par komisāriem, taču te ir jāskatās, kas labāk ir Latvijai, nevis konkrētam cilvēkam," teica Vaidere.

''Man darba noteikti netrūks, jo darbs ir mans dzīvesveids. Varbūt būs vairāk laika un varēšu izlasīt kādu grāmatu, kas ilgāku laiku aizņemtības dēļ atlikta malā," pauda Vaidere.

Vaidere uzskata, ka JV rezultāti vēlēšanās varēja būt vēl labāki. Viņa norāda uz to, ka JV neuzrunāja nacionāli noskaņotos vēlētājus, kuri parasti atbalstījuši arī viņu. Vaidere EP iestājas ne tikai par ekonomiskajām, bet arī nacionālajām interesēm. "Man šķiet, ka JV šis jautājums palika otrajā plānā, līdz ar to trešais mandāts, kas pienācās mums, tomēr aizgāja nacionālajai apvienībai Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK," vērtēja politiķe.

Latvijas vēlēšanu sistēmā īstenoto Senlaga matemātisku rezultātu aprēķināšanas metodi Vaidere dēvē par dīvainu. Kā piemēru viņa minēja Tatjanu Ždanoku (LKS), kurai ir tikai 46 905 balsis, bet viņa būs EP deputāte. Par EP deputātiem kļūs arī Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kam ir 130 604 balsis un Dace Melbārde ar 86 364 balsīm, bet Vaidere ar 147 825 balsīm nav ievēlēta.

"Manuprāt, vēlēšanu sistēmu vajadzētu pārskatīt tā, lai ievēlēto deputātu skaits būtu atbilstošs proporcionāli saņemto balsu skaitam," teica Vaidere.

Viņa piebilda, ka JV zaudējusi divus mandātus, salīdzinot ar iepriekšējām EP vēlēšanām, jo vēlētāji politiķus vērtējuši ne tikai pēc paveiktajiem darbiem un darba spējām, bet analizējuši to, kā politiķi pildījuši solījumus. Viņa uzskata, ka JV daudz balsu atņēmusi partiju apvienība Attīstībai Par, Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Šīs balsis aizgājušas par labu Saskaņai un Latvijas Krievu savienībai un par sliktu JV, uzskata politiķe.

Jau ziņots, ka Jaunajā EP sasaukumā nepārvēlētie deputāti varēs saņemt pabalstu mēnešalgas apmērā par katru institūcijā nostrādāto gadu.

Saskaņā ar vienoto deputātu nolikumu EP deputāta mēnešalga no 2018.gada jūlija pirms nodokļu nomaksas ir 8757,70 eiro. Šī alga tiek maksāta no EP budžeta. Visi EP deputāti maksā Eiropas Savienības (ES) nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas viņiem paliek 6824,85 eiro. Turklāt lielākā daļa ES dalībvalstu liek saviem deputātiem maksāt arī savas valsts nodokļus. Tādēļ galīgā alga (alga pēc nodokļu nomaksas) katram deputātam ir atkarīga no nodokļu noteikumiem deputāta izcelsmes valstī.

EP deputātiem pēc pilnvaru laika beigām ir tiesības uz pārejas pabalstu. To piešķir vienas mēnešalgas apmērā par katru deputāta amatā pavadīto gadu. Maksimālais šā pabalsta izmaksāšanas ilgums ir divi gadi. Ja bijušais EP deputāts uzņemas pilnvaras kādā citā parlamentā vai kādā valsts iestādē, pārejas pabalstu samazina tādā apmērā, kāda ir alga jaunajā amatā. Ja EP deputātam vienlaikus pienākas arī vecuma vai invaliditātes pensija, viņš nevar saņemt abus pabalstus, un viņam ir jāizvēlas viens no tiem.