Vairākas partijas neplāno nosaukt potenciālos ministrus

To parāda jau 12. Saeimas valdību pieredze. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībā bija ekonomikas ministre, bet labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) iepriekš vadīja Finanšu ministriju. Jaunā konservatīvā partija un KPV LV piedāvā ministriju skaitu samazināt. Piemēram, JKP Jutu Strīķi izvirzījusi kā kandidāti tieslietu un iekšlietu ministra amatam, bet Juris Jurašs ir tās labklājības un veselības ministra kandidāts. Lai līdz tādām pārmaiņām nonāktu, Saeimai vispirms būtu jāveic grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā.
 

Tas esot priekšlaicīgi

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), tāpat kā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Attīstībai/Par!, līdz vēlēšanām nedomā nosaukt ministru kandidātus. 

"Ja uzvar Artuss Kaimiņš [KPV LV] un Juris Jurašs, tad mums paliek sešas ministrijas, tāpēc mums tagad nav ko iespringt," ironizēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. 

Uz visiem jautājumiem viņš atbildēja: "Tas viss ir priekšlaicīgi, bet mums ir kandidāti visiem amatiem." Iepriekš premjers Māris Kučinskis (ZZS) bija teicis, ka vēlētos, lai visi ZZS ministri turpinātu darbu, bet īpaši svarīgi esot, lai valdībā paliktu veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

"Mēs neplānojam nosaukt ministru kandidātus, jo ir jāredz, kāda būs situācija pēc vēlēšanām, un tad partneriem kopā jāvienojas par amatiem valdībā," teica LRA priekšsēde Nellija Kleinberga. LRA prioritāte ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), uz kuru pretendē arī ZZS. "Mēs vēlētos, lai ministrus izraudzītos, ņemot vērā viņu profesionalitāti, nevis partiju politiskās intereses," piebilda Kleinberga. Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce uzsvēra, ka partijas mērķis ir īstenot savu programmu, un tam pakārtots pārējais. Viņaprāt, partijas valdībā varētu deleģēt savus spēcīgākos politiķus, kuru nonākšana vienā vai otrā amatā saistīta ar partiju vienošanos.