Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Fiskālā disciplīnas padome valsts budžeta projektā saskata vairākas vājās vietas

Valdība aizstāv budžetu Saeimā

Kopumā atzinīgi vērtējot valdības ieguldīto darbu nākamā gada budžeta projekta, kā arī vidēja termiņa trīs gadu valsts budžeta ietvara sagatavošanā, Fiskālās disciplīnas padome tomēr ir pamanījusi vairākas lietas, kas to uztrauc, otrdien vēsta laikraksts Diena.

"Paredzot labvēlīgākus ekonomiskos apstākļus, valdībai labajos gados vajadzētu veidot valsts budžetu ar pārpalikumu," Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē pirmdien sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Tāpat viņš aicināja arī 2019. gadā paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi, kāda 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir plānota 2018. gadā un 2020. gadā, bet 2019. gadā nav iezīmēta.

Budžeta un finanšu komisija pirmdien konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kuru plānots izskatīt Saeimas sēdē 25. oktobrī. Līdz mēneša beigām deputāti varēs iesniegt priekšlikumus, bet valsts budžetu, to pavadošos 28 likumprojektus, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru galīgajā lasījumā plānots skatīt 22. novembrī. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) gan norādījis, ka, iespējams, termiņš tiks koriģēts, ja uz to laiku nebūs saņemts Eiropas Komisijas atzinums par budžetu, ziņo LETA.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) komisijas sēdē vēlreiz atgādināja šā gada budžeta prioritātes. Tā ir veselība un aizsardzība, kurai nākamgad plānots finansējums 2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt veselības nozarei pirmo reizi būs atvēlēts vairāk nekā viens miljards eiro. Lai veiktu reformu šajā jomā, valdība ir paredzējusi arī budžeta deficīta atkāpi 0,4%, kas dos papildus 113 miljonus eiro. Tas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju. Nākamgad plānotais budžeta deficīts ir 1,0% no IKP, 2019. gadā tas būs 0,9%, bet 2020. gadā – 0,4%.

Pret veselības reformas īstenošanu, palielinot budžeta deficītu, iebilda arī Fiskālās disciplīnas padome. Platais varot piekrist veselības nozares reformu nepieciešamībai, bet padomei vēl neesot skaidrs reformu plāns. Finanšu ministre paskaidroja, ka nauda, kas plānota, veicot atkāpi no budžeta deficīta, automātiski netiek garantēta. Veselības ministrijai vēl jāpierāda, ka reforma dos ieguldījumu tautsaimniecībā. Ministre uzskata, ka veselības un izglītības reformai ir liela nozīme darba tirgus sakārtošanā. Reiznieci-Ozolu uztrauc pieaugošie izdevumi, kas tiek izmaksāti par slimības pabalstiem, palielinoties arī to saņēmēju skaitam.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 24. oktobra, numurā!

Top komentāri

opā
o
Klauni, veselība neslēpjas apēsto zāļu daudzumā. Tautas veselība slēpjas veselīgā dzīvesveidā. Cik latviešu sieviešu pēc 40-50 gadiem nodarbojas ar rīta rosmi via ikdienas skriešanas treniņiem? Varbūt jāmaina latviešu nācijas neveselīgā dzīvesveida paradumi? PS. Kāpēc kādam veselibas ministrijas klerkam butu jāsaņem divreiz lielāka alga kā medmāsai vai Valsts slimnīcas vadītājam 10 reizes lielāka alga nekā ārstējošam ārstam? Varbut derētu pārskatīt izmaksu samērīgumu medicīnas personāla apmaksas sistēmā?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas