Pie Daugavas
Kultūras ministrijas delegāti ar koalīcijas partiju pārstāvjiem piektdien detalizētāk apsprieda trīs koncertzāles izveides scenārijus: AB dambī, Andrejostā un Rīgas Kongresu nama pārbūvi. Dailes teātra ēkas pārveidi koncertzāles vajadzībām detalizētāk neizskata, respektējot ēkas kā arhitektūras pieminekļa statusu. Arī Rīgas Kongresu nama pārbūvēšana nešķiet reāla, jo pašreizējā ēka ir par mazu koncertzāles vajadzībām un, to paplašinot, būtu jāizcērt daudz koku Kronvalda parkā, skaidroja Burovs.
Plānojot koncertzāli Kongresu namā, valstij būtu šī ēka jāatsavina pašvaldībai un jākompensē zaudētais īpašums un negūtie saimnieciskie ienākumi. Tādējādi tas kļūtu par visdārgāko scenāriju, pauda līdzšinējā kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Vienlaikus pašvaldības uzņēmums Rīgas nami plāno Kongresu namā nākamajā gadā izveidot elektriski apskaņotu koncertzāli ar 1200 sēdvietām. "Rīgai un Latvijai vajadzīga arī šāda zāle," atzina Kultūras ministrijas pārstāvis arhitekts Jānis Dripe.
Pārējie divi pašlaik izskatītie iespējamie akustiskās koncertzāles varianti ir pirms 13 gadiem starptautiskā konkursā izraudzītais un daudzkārt apspriestais arhitekta Anda Sīļa piedāvātais koncertzāles projekts uz AB dambja, kā arī iespējama tā "pārnešana" uz Andrejostu, netālu no pašreizējās Rīgas pasažieru ostas ēkas, par ko avīze Diena vēstīja piektdien. Sīlis pieļāva, ka projekts īstenojams arī Andrejostā, jo "šis arhitektūras risinājums un koncepts ir radīts Vecrīgas tuvumam un Daugavai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 1. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
rūgtā patiesība
rūgtā patiesība
ai