Rīgas dome šodien publiskoja ekspertu atzinumus par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu Dienvidu tilta būvniecībā.
Viens no soļiem, ko eksperti ieteikuši, ir mēģināt vienoties ar būvniekiem par izmaksu samazināšanu nākamajos tilta būvniecības posmos. Tāpat eksperti atzinuši, ka pašlaik tiesvedība nav iespējama, jo pašvaldība vēl nav sākusi veikt maksājumus un faktiski zaudējumi vēl nav nodarīti.
Osis atgādina, ka tieši dažāda veida atvasināto finanšu instrumentu izplatība pēdējos gados nekustamo īpašumu jomā pasaulē, ļaujot daļēji apiet regulējošo likumdošanu un tādējādi izvairīties no kontrolējošo institūciju uzraudzības, noveda pie nekustamo īpašumu un finanšu "burbuļa", kuram plīstot radās dziļa ekonomiskā krīze ar iespējamu ilgstošu pēckrīzes depresiju. Latviju šī krīze skāra smagāk nekā citas valstis.
"Arī Dienvidu tilta būvniecībā pielietotais finansēšanas modelis faktiski ir drauds ja ne jaunai, atkārtotai krīzei, tad paildzinātai Rīgas pilsētas ekonomiskajai depresijai, kas šobrīd ir tikai atlikta laikā," norāda eksperts.
Saskaņā ar vienošanos un mijmaiņas darījumiem Rīgas domes maksājumi par Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību jāsāk veikt 2010.gada vidū, kad ekonomiskās krīzes turpinājumā vēl sagaidāma stagnācija vairāku gadu garumā.
Tas nozīmēs krasu slodzes palielināšanos uz jau tā saspringto pilsētas budžetu un straujās attīstības vietā Rīgu acīmredzot sagaida nopietnas finansiālas problēmas, teikts atzinumā.
Osis norāda, ka līdz ar to negatīvas sekas neracionālai un riskantai Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas modeļa konstrukcijai var ieilgt līdz pat 2025.gadam, kad beidzas bankas kredīta atmaksa par Dienvidu tilta būvniecības pirmo kārtu. "Un, iespējams, arī ilgāk, ja to papildinās nepieciešamība atmaksāt kredītu arī par otro un trešo kārtu, ja vien pēdējo būs iespējams sākt."
Eksperts savā atzinumā arī vērtējis iespējamos pašvaldībai nodarītos zaudējumus.
Osis norāda, ka darbu izpildītājs bija uzņēmies visus iespējamos riskus, tostarp tos, kas saistīti ar cenu izmaiņām. Tādēļ konkursā uzvarējušā pretendenta piedāvāto cenu nevarēja mainīt ne pie kādiem nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad tiek mainīti darbu apjomi.
Atzinumā konstatēts, ka noslēgtais līgums par būvniecību būtiski atšķiras no konkursa nolikuma ekonomiskajā ziņā. Galvenā ekonomiskā atšķirība esot tā, ka lielākos būvniecības riskus, saistītus ar inflāciju, valūtas kursu svārstībām un citus, izpildītāja vietā, pretēji konkursa nolikumā paredzētajam, saskaņā ar līgumu uzņēmusies Rīgas dome. Eksperti uzskata, ka domes rīcība nav bijusi ekonomiski pamatota.
Osis piekrīt Valsts kontroles (VK) atzinumā paustajam, ka melnā metāla cenu pieaugums faktiski ir ticis uzskaitīts divreiz jeb paralēli un pašvaldība būvniekam par vienu un to pašu sadārdzinājumu ir maksājusi divreiz. Pēc eksperta aprēķiniem, šī summa ir aptuveni deviņi miljoni latu, un šīs izmaksas vērtējamas kā ekonomiski nepamatotas un vērtējamas kā zaudējumi. VK gan norādījusi mazāku summu - 6,5 miljonus latu.
Eksperts uzskata, ka Rīgas dome no ekonomiskā viedokļa ir nepamatoti pārmaksājusi būvdarbu izpildītājam daļu no Finanšu departamenta uzrādītajiem 5,3 miljonu latu sadārdzinājumiem, kas saistīti ar valūtas kursa svārstībām, kā arī daļu no Latvijas inflācijas radītajiem sadārdzinājumiem.
Lai precizētu pārmaksātās summas, eksperti iesaka veikt attiecīgo norēķinu auditu grāmatvedības līmenī, kas šī vērtējuma gaitā nav bijis iespējams.
Saskaņā ar ekspertu veiktajiem vērtējumiem, neizmantojot iespēju piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecībai, Rīgas dome ir zaudējusi iespēju ietaupīt ievērojamus budžeta līdzekļus. Saprotamus iemeslus, kāpēc šis finansējums nav izmantots, ekspertu rīcībā esošie dokumenti neapliecinot.
Osis savā atzinumā arī raksta, ka būvniecības līguma pārtraukšana pašvaldībai lielu ietaupījumu varētu nedot, jo atkārtota konkursa gadījumā jaunie pretendenti būtu ņēmuši vērā tā brīža augsto inflāciju.