Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Cietis prestižs, kura nav

Norimstot kaislībām ap Satversmes tiesas atcelto attīstības plānu ostas teritorijai, izrādās, ka zaudējumi nav tik lieli, turklāt sabiedrība maldināta.

Šokā un dusmās, kas pārņēma politiķus un amatpersonas pēc tam, kad Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu pamatlikumam atzina Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam ostas teritorijai, viņi sarunāja gana daudz aplamību, ka ST pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts vēsturē publiski vērsās pie viņiem ar lūgumu nemelot un respektēt tiesu.

Nevar vērtēt tukšu lapu


Par ko tad bija strīds? Kā skaidro ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesa nenonāca līdz vides un ekonomisko interešu samērojamības vērtēšanai, jo "plāns izkrita cauri elementārai procedūrai". Pirmkārt, nav veikts stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums. Otrkārt, ostas teritorija robežojas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Natura 2000, kur likums prasa obligāti veikt novērtējumu pret to. Treškārt, nebija saņemti atzinumi no visām institūcijām, piemēram, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Pēteris Strancis apgalvo, ka inspekcija plānu redzēja, norādīja uz kļūdām, kas tika novērstas, tāpēc otrreiz plāns netika sūtīts. Komentējot būtiskāko ST iebildumu par ostas stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma nepietiekamo detalizāciju, P.Strancis uzsver: "Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums ir taisīts visam plānam, ieskaitot ostas teritoriju, kur vērtēta tās loma pilsētā un tās perspektīvā novietne." Viņaprāt, tiesa nav sapratusi, ka ir dažādi ietekmes uz vidi novērtēšanas līmeņi.

Pēc būtības novērtējums ir, piekrīt G.Kūtris, "taču attiecībā uz Rīgas ostu ir iedotas tikai robežas, bet ne tas, kas tur iekšā notiks - vai šeit būs ogļu vai naftas termināļi, vai tikai dzīvojamās mājas". "Tā pēc būtības ir balta lapa, tāpēc neviens nevar pateikt, kā tiks ietekmēta apkārtējā vide un iedzīvotāji." Viņaprāt, līdzšinējais plāns ostai ļāva attīsties pēc principa "ja tu man patīc, es tev to ļaušu, bet, ja nepatīc vai neiemaksā, tad neatļaušu, jo ir citi plāni."

Kā vēji pūtīs, tā attīstīsies


Izskanējušie izteikumi G.Kūtrim liek domāt, ka pašvaldībai vienkārši nebija skaidrs, kā turpmākos 12 gadus attīstīsies šī simtus hektāru lielā teritorija. To apliecina arī P.Stranča Dienai teiktais: "Tas ir kā iet pie zīlnieces uz Dzirnavu vai Čaka ielu. Kad ir izdevīgs ilgtermiņa piedāvājums, osta mēģina to paņemt. Ļoti vienkārši. Tur nav runas par plānošanu. Tā ir reāla konkurence tirgus apstākļos." Maksimālais, ko osta var prognozēt, esot kādi trīs gadi, jo kravu pieprasījums mainoties ļoti strauji. Jautāts, kāda tad jēga ostas attīstības programmām, ja neko nevar prognozēt, P.Strancis atbild, ka "lielās šaibās" tā gan var pateikt, vai "uz to daļu virzīsim beramkravas, bet uz to - konteinerus".

Bet tieši to prasa iedzīvotāji, jo tikai tā iespējams pateikt, kur veidosies visnedraudzīgākā situācija, saka prasības iesniedzēju pārstāve tiesā, sabiedrības par atklātību Delna speciāliste Aiga Grišāne, neslēpjot neizpratni, kāpēc ostas robežās bija jāiekļauj papildu teritorijas, ja tā nezina, kā attīstīties.

To, ka iespējams strādāt savādāk, Dienai apstiprina Tallinā, kuras ostas teritorijā skaidri parādīts, kur pārkraus kokus, ogles, konteinerus u.c. "Mums ir vēl detalizētāki plāni, kurus diemžēl nevaram atklāt," saka Tallinas ostas pārstāve Sirle Arro.

Par investoru blefo


Pēc sprieduma domes un brīvostas pārstāvji spieda uz milzīgajiem ostas un visas Rīgas zaudējumiem, jo esošie un potenciālie investori izvēlēsies kaimiņvalsts ostas.

Triju nedēļu laikā gan precīza summa nav aprēķināta. No P.Stranča teiktā izriet, ka "par reāliem fiziskiem zaudējumiem" pagaidām nemaz nevar runāt - ja arī ieceres bija, tad tikai ideju līmenī, jo atļaujas būvēt termināļus vai ko citu nav izdotas. Bažām, ka nu aizbērs Rīgas jūras līci, lai tur būvētu termināļus, arī nav pamata. "Tās bija emocijas," atzīst P.Strancis. Teorētiski 1995.-2005.gada attīstības plāns, kam nu atjaunots likumisks spēks, ostai to neliedz darīt, bet reāli ir citas teritorijas, kur tā var attīstīties. "Tā ka nav jau tik traki, bet nu mūsu prestižs ir cietis," viņš saka. Kā piemērs tam ir minēts kāds Ķīnas investors, kas pēkšņi pārdomājis un aizgājis pie igauņiem.

Kā noskaidroja Diena, Tallinas ostā pirms pāris nedēļām tiešām parakstīts nodomu protokols ar vienu no pasaules lielākajām ostām Ningbo, kas Igaunijā plāno izveidot lielu kravu sadales termināļi Ķīnas preču tālākai transportēšanai uz Krieviju, Skandināviju un Baltijas valstīm. Pēc Tallinas ostas starptautisko attiecību daļas vadītājas Karinas Kivistes teiktā, divos gados, kopš līgums gatavots, Rīgas osta nekad nav pieminēta: "Vēl vairāk - kādā sarunā Ķīnas kompānijas pārstāvji pat vaicāja, vai Latvijā arī ir osta." Griezāmies Rīgas brīvostā ar jautājumi, vai sarunas ar Ķīnas investoru tiešām bija sāktas, un no brīvostas pārstāves Anitas Leiškalnes saņēmām atbildi: "Nē, bet mums būtu bijusi šāda iespēja." Pēc iepriekšminētā tas gan ticību nevieš.

Slēptās intereses


G.Kūtris uzsver - ja dome un osta ievērotu likumā noteikto procedūru, problēmu nebūtu: "Tomēr mēs redzam tādu valstsvīru tiesisko nihilismu - viņi uzskata, ka drīkst rīkoties tā, kā tajā brīdī viņiem ir izdevīgi, un tad, ja šīs izdevīgās rīcības sekas nesaskan ar likumu, tas ir jāgroza." Piemēram, ostas robežu maiņa ne reizi vien nodēvēta par politisku projektu, jo notika "steidzamības kārtā", bet Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija pēkšņi atsauca savus iebildumus un prasību pārstrādāt plānu.

Visbiežāk šajā saistībā tiek piesaukta Tautas partija. Pirmkārt, tāpēc, ka par plāna pieņemšanu atbildīgi bija pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš (TP) un vicemērs Andris Ārgalis (TP), kurš ir arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs. Viņi apgalvoja, ka viss atbilst likumam. "To apliecināja arī pieaicinātie juristi, tāpēc nebija pamata šaubīties," skaidro bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks (toreiz - JL). Taču "bez visu trīs A" vienošanās tik un tā nekas nebūtu izgājis cauri, liecina neoficiālā informācija. Piemēram, grandiozie projekti Andrejsalā un Eksportostā tiek saistīti ar TP dibinātāja Andra Šķēles vārdu. Interesi par Spilves pļavām izrādījuši ar satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC) saistīti cilvēki, bet par Krievu salu, kur izskanēja ieceres izveidot ornitoloģisko liegumu, - sevišķi smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Tikmēr Rīgas domes kuluāros izskanējis, ka ST spriedums ir Ventspils pasūtījums, ko izpildīja G.Kūtris, kuram a/s Ventspils nafta pieder akcijas. Viņam tas izraisa smieklus: "Kādu gan peļņu ar 42 akcijām es varētu gūt? Atliek gaidīt, kas vēl tiks izdomāts, lai uzlietu aizdomu ēnu tiesas spriedumam. Būtu labāk sākuši strādāt pie jaunā plāna.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas