Nosaka konkrētus termiņus Vanšu tilta smilšu kaudzes aizvākšanai

Līdz 19.oktobrim "Juglas krastiem" jāaizvāc vismaz 40%, līdz 19.novembrim - 80% no pašreizējā apjoma, bet līdz 20.decembrim zemesgabalam jābūt tīram.

Smilšu krautne Balasta dambī pēc Daugavas padziļināšanas darbiem stāv jau vairāk nekā gadu. Pērn novembrī aptuveni 75 000 kubikmetru smilts iegādājās SIA "Juglas krasti". Dabas resursu izmantošanas atļauja, kas pieļauj smilšu kalna atrašanos uz Satiksmes ministrijai piederošā zemes gabala, beigusies jau 31.jūlijā, taču pa šo laiku uzņēmums izvedis vien aptuveni 10 000 kubikmetru smilts.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) atzina, ka patlaban ir grūti prognozēt, vai "Juglas krasti" tam noteiktos termiņus spēs ievērot, jo uzņēmuma līdz šim iesniegtie paskaidrojumi atgādinājuši daiļliteratūru, turklāt jāņem vērā, ka aktīvā būvniecības sezona drīzumā noslēgsies, bet "Juglas krastiem" nav rezerves plāna, uz kurieni šīs smiltis pārvest.

Vienlaikus jāņem vērā, ka par smilšu iegādi uzņēmums ar Rīgas brīvostas pārvaldi norēķinājās laikus, un arī tagad, kad medijos izskanējusi informācija par plānotajām aktivitātēm kaudzes aizvākšanai, uzņēmēji paši sarosījušies.

Ja sākotnēji "Juglas krasti" smilšu kaudzi bija apņēmušies izvest līdz 31.decembrim, tad tagad paši termiņu saīsinājuši līdz 20.decembrim un pauduši apņēmību, ka līdz 19.oktobrim varētu norakt pat 60% kalna.

Galīgo lēmumu pieņems Rīgas dome.

Kā ziņots, smilšu kaudzes piespiedu aizvākšana Rīgas domei patlaban varētu izmaksāt ap 60 000 latu, kurus pašvaldība varētu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde kā vienu no smilšu pārvietošanas iespējām iesaka smiltis izvietot Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošajā zemesgabalā Kleistu ielā 78B, kuru atšķirībā no tā esošās atrašanās vietas ieskauj meža platības, tādēļ smiltis neradītu draudus iedzīvotāju veselībai un pilsētas apbūvei. Tādā gadījumā no "Juglas krastiem" tiktu piedzītas ne tikai smilšu izvešanas izmaksas, bet arī samaksa par pašvaldībai piederošā zemesgabala izmantošanu. Kā vienu no veidiem, kā tikt vaļā no smiltīm bez turpmākām problēmām, Burovs minēja arī iespēju to aizvest uz smilšu novietnes vietu kaut kur jūrā.

Vairāki domes opozīcijas deputāti pauda neizpratni, kāpēc pašvaldībai jātērē nodokļu maksātāju nauda un jārisina problēma ar smilšu kaudzi, kuru radījusi Rīgas brīvostas pilsētas pārvalde, kas atrodas uz Satiksmes ministrijas zemesgabala un kas pieder privātam uzņēmumam. Burovs savukārt skaidroja, ka šajā gadījumā ir daudz iesaistīto personu, bet arī pašvaldībai radītas neērtības - smiltis atrodas līdzās pašvaldības zemesgabaliem, tās piesārņo vidi un degradē pilsētas ainavu. "Emocionāli varam uzskatīt, ka smiltis pieder brīvostai, bet tā ir lirika. Ar administratīvo aktu varam vērsties tikai pret kustamās mantas īpašnieku - "SIA "Juglas krasti"," skaidroja Burovs.

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes priekšnieks Jānis Liepiņš šodien komitejas sēdē atzina, ka "kalambūrs ir liels, bet šis ceļš ir jāiet. Pamazām "Juglas krasti" paši apjautīs, ka var zaudēt vairāk, nekā var iegūt. Lēmums nesīs rezultātus", pārliecināts ir Liepiņš.

Vides speciālisti norāda, ka smilšu kalna forma un ārējais izskats ne tikai degradē tradicionālo pilsētas ainavu, kas ir būtiska pilsētvides sastāvdaļa. Smilšu graudi nodara kaitējumu Ķīpsalai, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, smilšu karjeriem līdzīgais kalns pastāvīgi piesaista jauniešus, kas to izmanto veselībai un dzīvībai bīstamām izklaidēm, turklāt smiltis, kas iegūtas, padziļinot Daugavas gultni, satur visu to dažādo vielu spektru, kas Daugavā daudzu gadu garumā ir nonācis cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā, tostarp ar lietus kanalizācijas ūdeņiem no pilsētas ielām noskalotos organiskos un neorganiskos savienojumus, kā arī smagos metālus.

Kaudze kaitē arī rīdzinieku veselībai - smiltis ir skābekļa un silīcija savienojums, kas mēdz būt lielāku, nogludinātu graudu un mazu, asu šķembu veidā. Šīs šķembas nav saskatāmas, tās ir vieglas un var ilgi palikt gaisā, kā arī vēja ietekmē veikt lielus attālumus, tādi "smilšu putekļi" ir kaitīgi veselībai un var izraisīt dažādas saslimšanas.

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde ieteic iespējami ātrākā laikā rast risinājumu, lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no vidi gradējošā un pilsētas iedzīvotāju veselību apdraudošā smilšu kalna.

Kā ziņots, Rīgas brīvosta pērn vasarā veikusi padziļināšanas darbus Daugavā līdz desmit metriem, izrokot kopumā ap 75 000 kubikmetru smilts, kas tika novietota pagaidu krautnē pie Vanšu tilta, kur iepriekš atradās rīdzinieku iemīļota neoficiāla pludmale. Gada sākumā smiltis izsolē pārdotas "Juglas krastiem" par 82 500 latiem, un kopš tā laika, neraugoties uz vairākkārtējiem solījumiem kaudzi aizvākt pāris nedēļu laikā, ievērojamas izmaiņas nav notikušas, vien Rīgas brīvostas pārvalde daļu kaudzes iestūmusi Daugavā, lai neglītais objekts kļūtu zemāks.

Zemesgabals, uz kura novietota smilšu kaudze, pieder Satiksmes ministrijai, kas to līdz 2055.gadam iznomājusi SIA "Eurolines". Savukārt tam līdzās atrodas divi pašvaldības zemesgabali.