Tas bija laiks, kad būvkompānijai Merks ļāva privatizēt Skanstes ielas apkārtnes zemi un uzticēja celt hokeja halli. Ar būvniekam labvēlīgajiem lēmumiem saistīja vairākas Rīgas domes amatpersonas – tā brīža pilsētas mēru Gundaru Bojāru, Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu, kā arī Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju, šobrīd jau Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR).
Visus trīs diezgan viegli varēja sastapt pirms desmit gadiem tobrīd tikko kā uzceltajās Viesturdārza mājās. Viens no ekskluzīvākajiem dzīvokļiem - 160 kvadrātmetrus plaši apartamenti - ēkas augšējā stāvā nonāca Andra Amerika ģimenes rīcībā. Dzīvokļa īpašnieks tobrīd gan bija kāds SIA. Tas piederēja Amerika bijušajam partijas biedram un biznesa partnerim Mārim Tamanim. Taču domnieka kaimiņi pirms astoņiem gadiem raidījumam de facto apstiprināja, ka mājā redzot pašu Ameriku. Ameriks gan toreiz stāstīja, ka dzīvoklī dzīvojot viņa dēli, bet komentēt to, kā dzīvoklis nonācis ģimenes rīcībā, nevēloties: "Es tiešām negribu, lai tas (raidījums de facto - red.) kļūtu par dzelteno presi. Rakāties manā personīgajā dzīvē, es nedomāju, ka tas ir Latvijas Televīzijas uzdevums. Tas ir viss, ko es varu komentēt, un man pašreiz par personīgo dzīvi vairāk komentāru nebūs."
2006. gada jūnijā toreiz vēl uz Tamaņa vārda nule kā dibinātā firma dzīvokli iegādājās par nepilniem 110 tūkstošiem latu. Tikpat liels dzīvoklis augšējā stāvā blakus mājā mēnesi vēlāk ar domes amatpersonām nesaistītai personai pārdots par 243 tūkstošiem latu – par divarpus reizes augstāku cenu. Amerikam kaimiņos dzīvojošais Merka valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns toreiz noliedza, ka amatpersonas dzīvokļus saņēmušas apmaiņā pret būvkompānijai labvēlīgiem lēmumiem.
Šobrīd firmas, kurai pieder ekskluzīvais dzīvoklis, īpašniece ir Amerika sieva. Taču Ameriks ar sava preses sekretāra starpniecību noliedz, ka dzīvokļa nonākšana ģimenes rīcībā saistāma ar atbalstu Skanstes rajona attīstībai. To noliedz arī pašreizējais Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš: "Varu apliecināt, ka neesam pārdevuši nevienu dzīvokli apmaiņā pret zemes platībām Skanstes ielā. Šādas Jūsu jautājumā ietvertās aizdomas ir nepamatotas."
Tomēr tieši ar Skanstes apkārtni pēdējā laikā saista virkni ieceru pilsētā. Te taps Laikmetīgās mākslas muzejs. Aizvien biežāk Skanste tiek minēta, kā iespējamā Rīgas koncertzāles atrašanās vieta. Tāpat pašvaldība šeit plāno būvēt jaunu tramvaja līniju. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze norāda, "ja vairāk nekā 170 miljonus eiro jau ir investējuši privātie, tad pašvaldības pienākums ir nodrošināt ar infrastruktūru privātās investīcijas".
Valdība šonedēļ lēma par atbalstu vienam no Rīgas koncertzāles variantiem. Izvēlējās lētāko, taču ļoti līdzīgu tam, kāds ir plānotais Merka projekts. Politiķi atmeta plānu par 90 miljoniem eiro būvēt milzu ēku uz AB dambja. Tāpat nepieciešamo akustiku nenodrošināšot savulaik plānotā Rīgas Kongresu nama pārbūve par vairāk nekā 48 miljoniem eiro.
Izvēlētais variants paredz, ka sadarbībā ar privāto partneri būvēs koncertu un konferenču centru. Valsts vēlāk atpirktu koncertiem atvēlēto daļu. Kopējās izmaksas varētu sasniegt pat 100 miljonus eiro. Taču uz koncertzāli attiektos vien mazākā daļa – līdz 30 miljoniem eiro. Turklāt daļu segtu no Eiropas Savienības fondu naudas.
Šoreiz Kultūras ministrijas iecere saskan ar Merka izstrādāto projektu. Abas puses piesauc ne tikai vienus un tos pašus piemērus citviet Eiropā, bet teju vienādiem vārdiem apraksta iecerēto namu.
Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norāda, ka "šis ir skandināvisks, atturīgs, racionāls projekts, ko vispār ir iespējams īstenot". "Tā būs ziemeļnieciski atturīga arhitektūra," papildina kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Pat premjers Māris Kučinskis savā iknedēļas preses konferencē neslēpa, ka tieši Skanstes rajons tiek neoficiāli piesaukts kā iespējamā Rīgas koncertzāles atrašanās vieta.
Tomēr amatpersonas noliedz, ka šis publiskās – privātās partnerības projekts uzrakstīts speciāli Merks.
"Nav noslēpums, ka Skanstes attīstības aģentūra ļoti aktīvi sevi piesaka kā vienu no tādiem spēcīgiem spēlētājiem, kas ir gatavi ar šādu piedāvājumu nākt, bet nekāda ekskluzivitāte šai aģentūrai nav nodrošināta," norāda Melbārde. Savukārt Vanags neslēpj, ka "šādu projektu nav iespējams īstenot bez publisko resursu līdzdalības vienā vai citā formā".