RPP: Pašvaldības iespējas ierobežot alkohola tirdzniecību ir nepietiekamas

Komiteja skatīja jautājumu par alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanas iespējām Rīgā. Jautājums iniciēts, jo pašvaldība esot saņēmusi daudzu rīdzinieku sūdzības par mazo veikaliņu un kafejnīcu darbību pilsētas apkaimēs.

Sēdē kā ziņotāji uzstājās RPP, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu institūciju pārstāvji. Kudiņš pastāstīja, ka 2014. gadā tika reģistrēti 1518 pārkāpumi par alkohola lietošanu neatļautā vietā, bet šogad - 1044 gadījumi. Tāpat viņš informēja, ka šogad alkohola reibumā pieķerti 297 bērni, kas jau ir par septiņiem vairāk nekā pērn.

Kudiņš norādīja uz izplatītākajiem veidiem, kā tirgotāji mēģina apiet aizliegumu tirgot alkoholu pēc plkst.22. Visbiežāk "mazie veikali" reģistrē savu darbību kā kafejnīcas, nenodrošinot kafejnīcai atbilstošu pakalpojumu, preču klāstu un apstākļus apmeklētājiem. Visbiežāk šādās kafejnīcās tiekot novietots "viens galds un krēsls" un alkohols tiekot tirgots promnešanai.

Tāpat komersanti, kuriem pēc sūdzību saņemšanas tiek anulētas licences, nereti šai pat vietā darbību sāk kā "jauni komersanti", vienkārši nomainot uzņēmuma nosaukumu.

RPP ieskatā, vairums sadzīvisku noziegumu tiek izdarīti apreibinošo vielu, sevišķi alkohola, reibumā. "Vairums vardarbības gadījumu ģimenē notiek, kad uzbrucējs ir alkohola reibumā, tāpat tas visbiežāk ir iemesls vecāku nespējai rūpēties par bērniem," teica Kudiņš, norādot, ka pašvaldības iespējas kontrolēt alkohola tirdzniecību un ierobežot jaunu tirdzniecības vietu izveidošanu ir nepietiekamas.

Savukārt VID pārstāve Baiba Šmite-Roķe informēja, ka Rīga patlaban ir izsniegtas 3220 alkohola tirdzniecības licences. Lai arī katru gadu ievērojams skaits licenču tiek anulētas, viņa apstiprināja Kudiņa teikto, ka bieži ir situācijas, kad īsu brīdi pēc licences anulēšanas tie paši cilvēki, tikai ar citu juridisko adresi, nāk pēc jaunas atļaujas. "Taču VID nav tiesību viņiem to neizsniegt," teica ierēdne, norādot, ka lielu ieguldījumu nelegālo tirgotāju apkarošanā veic tieši RPP.

Viņa uzsvēra, ka kopš 2002.gadā ierobežoja alkohola tirdzniecības laiku, legālais dzērienu patēriņš ir pieaudzis. Patēriņa samazinājumu 2009.gadā esot sekmējis tikai akcīzes nodokļa likmju palielinājums.

Uz komitejas vadītāja Daiņa Turlā (GKR) jautājumu, vai kāda valsts iestāde ir aprēķinājusi, kādi ir zaudējumi no cilvēkiem, kuri "nodzeras" un nestrādā, Šmite-Roķe sacīja, ka Slimību un profilakses centrs šādus pētījumus veicot reizi četros gados.

Pētījumi gan liecinot, ka Latvijā legālais alkohols tiek pārdots arvien vairāk. "Jāsaprot, ka legālais tirgus nenozīmē, ka iedzīvotāji dzers mazāk un, ka kaitējumu nodara tā sabiedrības daļa, kas alkoholu iepērk nelegāli. Viņi dzer odekolonus un losjonus, ko VID nevar kontrolēt. Skanēs nepopulāri, bet, jo vairāk mēs ļausim strādāt legāliem uzņēmējiem, jo Latvijas sabiedrībai būs labāk tā dēļ vien, ka tiks maksāti nodokļi un nodarbināts darba spēks," sacīja Šmite-Roķe, vēlreiz uzsverot, ka galvenie risinājumi jāmeklē tieši saistībā ar nelegālo alkohola tirdzniecību.

Kā ziņots, lēmums par šī jautājuma izpēti komitejā tika pieņemts jau pavasarī, kā rezultātā vairāku institūciju pārstāvji izveidoja darba grupu, taču konkrētu lēmumu par turpmāko rīcību šīs situācijas attīstīšanā komiteja šodien nepieņēma.