Jau pirms pusgada Certus vērsa uzmanību uz šo iespēju. Šobrīd praktiski visu Eiropas Savienības valstu valdības ir izteikušas gatavību cīnīties par to, lai kļūtu par šīs aģentūras mājvietu un sagatavojušas spēcīgus pieteikumus un piedāvājumus. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijai ir iespējas piedāvāt gan atbilstošas telpas, gan nodrošināt visu pārējo, kas nepieciešam EZA pārvietošanai.
Gandrīz 900 abi atalgotu profesionāļu, kuri pārvāktos uz dzīvi Rīgā, atstājot šeit savus nodokļus, īrētu vai iegādātos mājokļus, iespējams, pārvestu arī savas ģimenes, iepirktos veikalos un apmeklētu kafejnīcas un restorānus ir tas vienkāršākais ieguvumu uzskaitījums. EZA 325 miljonu eiro lielais budžets ir salīdzināms ar apjomīgākajām Eiropas fondu programmām, un lielākā tā daļa tiktu tērēta tieši Latvijā.
Taču galvenais ir tas, ka EZA pārvietošana, palīdzētu Latvijas farmācijas nozarei veidot "kritisko masu", uzliktu Rīgu uz Eiropas farmācijas nozares kartes un stiprinātu Rīgu kā metropoli un reģionālo darījumu un pakalpojumu centru. Farmācija ir daudzu miljardu bizness, tajā darbojas milzīgas kompānijas, necīnīties par šo nozari regulējošās aģentūras izvietošanu savā valstī nav pareizi.
Tieši Latvija daudz lielākā mērā nekā citas valstis ir piemērota kļūt par EZA jauno mītnes vietu, un valdības nevēlēšanās pacīnīties par aģentūras izvietošanu Rīgā raisa kā minimums izbrīnu. Rīgā jau atrodas pasaules līmeņa farmācijas pētījumu institūts (OSI), vairāki ražotāji (no kuriem lielākie – Grindex un Olainfarm), kā arī Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte – divas mācību iestādes ar straujiem attīstības tempiem, kas piesaista aizvien lielāku skaitu ārvalstu medicīnas studentu (līderis - Rīgas Stradiņa universitāte ar vairāk kā 2000 ārvalstu studentu 2016./2017. studiju gadā). Arī labi attīstīta starptautiskā lidosta ir būtisks arguments par labu Rīgai kā EZA mītnei.
Pašlaik Eiropas Zāļu aģentūra atrodas Londonā kopš tās izveidošanas 1995. gadā. Tās primārā funkcija ir harmonizēt medikamentu un farmācijas sektoru reglamentējošo iestāžu darbību 28 ES dalībvalstīs. 2016. gada aprīlī EZA strādāja 885 darbinieki, saņemot standarta ES mēneša algu sākot no 2000 eiro mēnesī, kopējais iestādes budžets 2016. gadā ir 325 miljoni eiro, kopējā biroju platība – 23 500 kvadrātmetri jeb deviņi stāvi Londonas Canary Wharf finanšu rajonā.
Virkne valstu ir sastājušās rindā, lai kļūtu par jauno EZA mītnes vietu – Dānija, Vācija, Itālija, Zviedrija un Spānija jau ir izteikušas piedāvājumus. Arī Latvijai būtu vērts pasteigties un pacīnīties, lai nokļūtu šīs rindas priekšgalā. Rīgā jau atrodas viena ES institūcija – Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē, tajā strādā vien 27 darbinieki, iestādes budžets ir 4 miljoni eiro. Tā ir vien neliela daļa no EZA darbavietām un budžeta, tādēļ šis fakts nevarētu tikt uzskatīts par šķērsli, lobējot EZA pārcelšanos uz Rīgu.
Janis
Armis