Cenas turpina kāpt dažādiem pakalpojumiem (kopumā par 2,9%), bet arī lēnāk nekā iepriekšējā mēnesī.Izejvielu cenu attīstība ir viens no pamatojumiem tik zemai inflācijai. Piemēram, oktobrī pārtikas cenas pasaulē bija par 7% un naftas cenas par 20% zemākās nekā pirms gada. Jāsaka, ka eiro vērtība pret dolāru arī ir kritusies, kas nozīmē, ka eiro izteiksmē pārtikas cenas bija pērnā gada oktobra līmenī un nafta bija par 14% lētāka. Pārtikas cenas Latvijā nedaudz ietekmējis arī 7.augustā Krievijas ieviestais embargo, to var redzēt, piemēram, piena produktu cenu kritumā.Igaunijā, Lietuvā un arī eirozonā ir līdzīgas tendences, tur cenu kāpums ir pat vēl vājāks. Vēl viens no iemesliem tik zemai inflācijai eirozonā ir arī vājš algu kāpums. Savukārt Latvijā un Baltijā darbaspēka izmaksu kāpums pakāpeniski atspoguļojas pakalpojumu cenu pieaugumā. Swedbank prognoze šī gada vidējam patēriņa cenu kāpumam ir 0,8%. Nākamgad gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums, ap 2%, elektroenerģijas tarifu kāpuma dēļ. Savukārt izejvielu cenu dinamika, visticamāk, saglabāsies Latvijas patērētājiem labvēlīga – pārtikas cenām gaidāms vien pieticīgs kāpums, naftas cenas gadā vidēji gaidāmas zemākas nekā šogad.
Swedbank: Patērētājiem labvēlīga cenu attīstība
Oktobrī patēriņa cenas nemainījās, salīdzinot ar septembri, un gada laikā cenas pieauga vien par 0,7%. Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri cenu kritums novērojams galvenajām mājsaimniecību izdevumu pozīcijām - pārtika ir par 1% lētāka, degviela par 2%, gāzes un siltumenerģijas tarifi par aptuveni 1%.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.