Diemžēl, pēc neliela atsitiena pērnā gada 2. un 3.ceturksnī, investīcijas pamatkapitālā 4.ceturksnī atkal krita, uz ko jau norādīja operatīvie IKP dati un vājš preču imports. Mājsaimniecību patēriņa izaugsme, lai arī nedaudz piebremzējās uz gada beigām, tik un tā bija spēcīga, un tā galvenokārt arī virzīja ekonomikas izaugsmi pērn. Kā arī tika gaidīts, eksporta kritums 3.ceturksnī bija īslaicīgs (daļēji dēļ ļoti labas graudu ražas 2012.gadā), un 4.ceturksnī eksporta apjomi jau bija tikpat lieli kā pirms gada.
Ņemot vērā, ka izaugsmi pērn galvenokārt virzīja mājsaimniecību patēriņš, arī straujāk augošās nozares bija tās, kas pārsvarā strādā uz iekšējo tirgu – piemēram, dažādi komercpakalpojumi, māksla, kultūra un atpūta (t.sk. azartspēles), būvniecība. Savukārt galvenajās eksportējošās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā – rezultāti bija salīdzinoši vāji. Jāsaka gan, ka apstrādes rūpniecības attīstību pērn ievērojami ietekmēja Liepājas metalurga darbības izbeigšana, vairumā pārējo ražošanas nozaru bija vērojama izaugsme.
Šī gada janvārī prognozējām, ka Latvijas izaugsme šogad būs spējāka kā pērn, ap 4,8%, pateicoties spējākam eksportam un investīcijām. Lai arī joprojām sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs labāka kā pērn (balstot mūsu eksportu un investīcijas), visticamāk, nāksies Latvijas prognozi samazināt, ņemot vērā nesenos notikumus Ukrainā. Tas apgrūtina Latvijas izaugsmi divos veidos.
Pirmkārt, mazākas ārējās tirdzniecības plūsmas. Negatīva ietekme būs ne tik daudz no pašas Ukrainas, jo tās īpatsvars Latvijas eksportā ir mazs (ap 1%), bet no Krievijas un citām reģiona valstīm, kas cieši saistītas ar Krieviju un Ukrainu. Šo valstu valūtu vērtības kritums jau pasliktināja mūsu ražotāju konkurētspēju šajos tirgos, savukārt iespējami tirdzniecības šķēršļi no Krievijas puses mazinātu ārējo pieprasījumu.
Otrkārt, pieaugusī nenoteiktība saistībā ar ārējā pieprasījuma attīstību negatīvi ietekmē investīciju aktivitāti galvenokārt tajos Latvijas uzņēmumos, kuri tirgojas ar Krieviju un Ukrainu, bet, iespējams, arī citos sektoros, ja kopējais uzņēmēju noskaņojums reģionā pasliktināsies.
Pirmkārt, mazākas ārējās tirdzniecības plūsmas. Negatīva ietekme būs ne tik daudz no pašas Ukrainas, jo tās īpatsvars Latvijas eksportā ir mazs (ap 1%), bet no Krievijas un citām reģiona valstīm, kas cieši saistītas ar Krieviju un Ukrainu. Šo valstu valūtu vērtības kritums jau pasliktināja mūsu ražotāju konkurētspēju šajos tirgos, savukārt iespējami tirdzniecības šķēršļi no Krievijas puses mazinātu ārējo pieprasījumu.
Otrkārt, pieaugusī nenoteiktība saistībā ar ārējā pieprasījuma attīstību negatīvi ietekmē investīciju aktivitāti galvenokārt tajos Latvijas uzņēmumos, kuri tirgojas ar Krieviju un Ukrainu, bet, iespējams, arī citos sektoros, ja kopējais uzņēmēju noskaņojums reģionā pasliktināsies.