"Latvijas kuģi gremdē politiskie intriganti, un daudzi cilvēki man saka: Bislan, ja tu aizbrauksi, tas būs pēdējais signāls, lai no šejienes bēgtu prom visi pārējie," sacīja B.Abdulmuslimovs.
Viņš pauž, ka "politiķi diemžēl bāž savu degunu, kur pagadās". "Politiķi aizmirst, ka viņi ir tautas priekšstāvji un ka viņiem jāstrādā likumdošanā tik gudri un intensīvi, lai viņu radītie likumi būtu maksimāli labvēlīgi Latvijas cilvēkiem, nevis tādi, kas neļauj elpot. Likumiem jābūt tādiem, kas ir maksimāli izdevīgi investīcijām un biznesam, tādiem, kas ļauj attīstīties cilvēkiem kā ekonomiski radošām personībām. Bet ja politiķiem tik vien intereses kā stiprināt specdienestu darbu vai prātot, kas ir un kas nav oligarhi, kuri ir slikti un kuri ir labi Latvijas pilsoņi, tad man jāsaka: nav ko meklēt skabargu svešā acī, ja jums pašiem abās acīs pa satrupējušam baļķim! Neviens okulists jums nepalīdzēs," saka B.Abdulmuslimovs.
Jautāts, ko tad vajadzētu darīt, lai tā nenotiktu, uzņēmējs norāda, ka "svarīgākais ir kvalitāte visā: ražošanā, attiecībās". "Ja mūsu cilvēciskās attiecības būs sliktas, arī preces, kuras ražosim, būs nekvalitatīvas. Kad cilvēki cits citu nemīl un aiz muguras runā nekrietnības, tas atsaucas uz visu: uz ūdeni, ko viņi dzer, uz ēdienu, ko viņi ēd, uz visu, ko viņi ražo un rada. Tā ir negatīvā enerģija, kas neļauj mums dzīvot. Un Latvijā pietrūkst pozitīvās kolektīvās enerģijas, kas pat Maļeviča Melnajā kvadrātā ļautu saskatīt gaišu ceļu."
"Negribu aizskart latviešus, taču man šķiet, ka latvieši ir Eiropā visnoslēgtākā nācija: kāpēc jūs cits citam nesakāt labus vārdus? Kad aiziesiet Dieva priekšā, viņš jums vaicās: kāpēc klusēji, neko labu neteici? Negribēju kļūdīties, jūs teiksit. Bet varbūt tu ar savu klusēšanu veicināji visus noziegumus? Tagad paskatieties: katru dienu no Latvijas aizbrauc kāda ģimene un Latvija paliek par tik un tik cilvēkiem nabagāka. Kas mums jādara? Mums jāiet uz laukiem – pie cilvēkiem, kas dzīvo nošķirtu dzīvi, un jālūdz: nāciet pie mums, uz pilsētu, mums te ir izveidojies vakuums. Es saprotu, ka šie cilvēki ir norobežojušies no politiķiem un tirgoņiem un grib dzīvot tīru, mierīgu dzīvi. Un ja arī kāds notic mums un atnāk, ja kāds skaļi izsaka savu novatorisko ideju, gudrie pilsētnieki, tostarp žurnālisti, metas viņam virsū un aplej viņu ar dubļiem. Tad šie cilvēki aizveras uz visiem laikiem, un mēs zaudējam viņu rīcībspēju, kuras latviešos jau tā ir par maz."
Viņaprāt, latviešos ir jārada uzticēšanās. "Es teiktu: latvieši, jums nevajag integrēt krievus vai čečenus, jums vajag integrēt tos latviešus, kas aizbēguši uz laukiem un ārzemēm, glābdamies no politiķu nemākulīgās valsts vadīšanas. Un tādi sabiedrībā integrēti latvieši veiksmīgi integrēs arī citu tautību cilvēkus. Atcerieties, ir tāda Iļjas Repina glezna, kur burlaki velk baržu: katram pār plecu virve, visiem grūti, bet laiva kustas. Arī mēs katrs pār plecu esam pārlikuši savu virvi, un krava mums visiem ir kopīga – tā ir Latvija."
Viņš arī vēršas pie tiem, kuri referendumā balsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu, norādot: "Nekad vairs nesakiet, ka esat krievvalodīgie. Ir tikai valoda, kurā runā cilvēki, nav nekādu valodīgo. Nepazemojiet paši sevi. Ja jūs savā ģimenē runāsiet kā mēs savā – mēs, latvieši, mūsu valsts Latvija – jūs beidzot izkāpsiet no tā purva, kur atrodaties. Jums taču nav cieta pamata, uz kura atsperties. Kāpiet ārā! Nomazgājieties un sajūtieties kā pilnvērtīgi šīs valsts pilsoņi."