Zvejsalnieks ir pārliecināts, ka cietušajiem darbiniekiem ir tiesības prasīt ne tikai atjaunošanu amatā, bet arī ievērojamas kompensācijas, jo atlaišana bieži vien notikusi vadoties no personiskiem, nevis profesionāliem motīviem.
Vēl vairāk, advokāts uzskata, ka pretlikumīgā darbinieku atlaišana iekšlietu struktūrās notika ne tikai 2008. un 2009.gadā, bet turpinās vēl joprojām, neskatoties uz to, ka krīze jau sen kā ir pagājusi un nepieciešamības vēl kādu īpaši atlaist pašlaik nav. Zvejsalnieka rīcībā ir lietas un materiāli, kas apliecina gan to, ka tiek izmantota darbinieku nezināšana, gan arī to, ka nepietiekami labi strādā policistu arodbiedrības, kuras, viņaprāt, vairāk gan rūpējas par procentu saņemšanu no policistu algām, nevis savu biedru tiesību aizstāvēšanu.
Zvejsalnieks tikko uzvarējis lietā, kur kāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniece atlaista no darba neskatoties uz savu profesionalitāti, ilgstošo darba stāžu un daudzajiem apbalvojumiem. Citā lietā – divi Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbinieki atjaunoti amatā, no kura pirms tam pretlikumīgi tikuši atlaisti vēl 2009.gada sākumā. Visiem cietušajiem pašlaik jau ir vai nu izmaksātas kompensācijas, kuras tiesa noteikusi vairāku tūkstošu latu apmērā, vai arī tās vēl tiek aprēķinātas. Taču skaidrs ir viens, ka visi tie darbinieki, kuriem pieticis drosmes cīnīties līdz galam, tiesā šobrīd ir uzvarējuši.
Advokāts gan norāda, ka ne visas lietas ir tik cerīgas kā iepriekš minētās, jo bieži vien darbinieki iekrītot dēļ savu tiesību nezināšanas. „Tā vispār ir kopēja darba tiesību problēma Latvijā, jo daudzos gadījumos cilvēki vienkārši nelasa dokumentus un atlaišanas brīdī automātiski paraksta to, ko bijusī priekšniecība noliek viņiem priekšā. Domājot, ka tā būs labāk. Lai gan patiesībā vajadzētu rīkoties gluži pretēji, jo priekšnieki nereti izmanto cilvēku šoku, lai iedotu parakstīt dokumentus un dažādas „vienošanās”, kuras patiesībā darbiniekam nemaz nav jāparaksta. Un kuras vēlāk tikai apgrūtina kā tiesvedību, tā arī vienkāršu tiesību aizstāvēšanas procesu,” situāciju skaidro Zvejsalnieks.
Zvejsalnieks gan atzīst, ka gadījumos, kad pārkāpums patiešām ir bijis, izredzes uzvarēt Latvijas tiesās ir samērā lielas. Tāpat kā saņemt arī atbilstošu kompensāciju. Tāpēc mazākais, ko var šādās situācijās darīt, ir pakonsultēties ar juristu vai advokātu, kas specializējas darba un dienesta attiecību jautājumos. „Vairumā no gadījumiem profesionālim, kurš ar šiem jautājumiem nodarbojas ikdienā, jau uzreiz būs skaidrs, kur ir jēga uzsākt tiesvedību un kur tādas nav. Galvenais, lai šis speciālists ir godprātīgs cilvēks, un savam klientam pasaka patiesību,” norāda Zvejsalnieks.