AM obligātā militārā dienesta karavīrus salīdzina ar lielgabala gaļu

AM aģentūrai LETA skaidroja, ka obligātā militārā dienesta atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu.

Šāda dienesta atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus un arī Zemessardzi. Tas nozīmē, ka obligātā dienesta atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo obligātā dienesta apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēkiem. Tas, savukārt nozīmē, ka Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas.

Lai pārbaudītu obligātā dienesta karavīrus, rekrutētu un garantētu to atbilstību dienestam, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu, piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku. Papildu būtu nepieciešami reģionālie rekrutēšanas centri ar atbilstošu personālu un infrastruktūru. Kopumā tas radītu NBS lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas, secina AM.

Attiecībā uz virsnieku sastāvu, būtu nepieciešams palielināt komandējošā personāla skaitu - virsniekus un instruktorus, kuri veiktu rekrūšu apmācību. Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu, norādīja AM.

Saskaņā ar NBS aprēķiniem izmaksas uz vienu profesionālā dienesta karavīru pirmajā gadā veido 30 000 eiro. "Ja Latvija pāriet uz obligātā dienesta sistēmu, tad būtu muļķīgi pieņemt, ka šāds karavīrs izmaksā lētāk kā nereti ir ticis apgalvots. Turklāt tās ir tikai individuālā ekipējuma izmaksas. Papildus tam ir jānodrošina infrastruktūra, ekipējuma uzturēšana un izmaksas, lai to atjaunotu," norādīja ministrijā.

Pieņemot, ja gadā tiktu iesaukti 1000 pilsoņi un dienesta ilgums būtu viens gads, papildus profesionālajam dienestam un Zemessardzei sākotnējās izmaksas infrastruktūrai būtu 38,1 miljoni eiro, ekipējumam 7,72 miljoni eiro, bet ieročiem būtu nepieciešams tērēt 9,87 miljonus eiro.

Papildu tam būtu nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro lielas ikgadējās izmaksas. "Salīdzinot šos izdevumus ar kaimiņvalsts Lietuvas ambīciju, tas ir iesaukt ierobežotu pilsoņu skaitu, papildus esošajam profesionālajam dienestam, sasniedzot 7000 obligātā dienesta karavīru atzīmi, izdevumi šādas sistēmas nodrošinājumam pieaug vairākas reizes," argumentē AM.

Pat, ja tiktu pieņemts lēmums par obligātā dienesta atjaunošanu, tad līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, šāds dienests būtu kā papildinājums jau esošajam profesionālajam dienestam un Zemessardzei. Turklāt pat ar augošo aizsardzības finansējumu, vēl joprojām nav iespējams pilnībā apgādāt kā regulāro spēku veidus tā Zemessardzi.

Obligātā dienesta reālais ieguldījums atmaksājas tikai tajā gadījumā, ja vienlaikus darbojas rezerves karavīru sistēma, jo katrs šāda dienesta karavīrs pēc 12 mēnešu dienesta tiek automātiski ieskaitīts NBS rezervē.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un vispārējo, NATO valstīs pieņemto rezerves karavīru apmācības modeli, rezerves karavīrs jāiesauc uz atkārtotām mācībām reizi trijos gados. Jau šobrīd, uzsākot rezerves karavīru apmācību, NBS saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemo atsaucību un dažādām atrunām, kas kalpo par iemeslu, lai persona garantētu nesodītu neierašanos uz apmācību, atgādina AM.

Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamo obligātā dienesta karavīru skaitu, būtu nepieciešams atjaunot vispārējo karaklausību, kura paredzētu iesaukt visus valsts pilsoņus vecumā no 18 līdz 50 gadiem. 

AM ir rūpīgi analizējusi 2008.gada Krievijas-Gruzijas karu un Krievijas agresiju Ukrainā. Kā viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka abus konfliktus raksturo ātra un profesionāla agresora spēku darbība, kuru iespējams apturēt tikai ar efektīvu un labi sagatavotu profesionālu spēku palīdzību.

AM un NBS jau kopš 2015.gada pastāvīgi sadarbojas ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri ir snieguši detalizētu informāciju par Krievijas bruņotajiem spēkiem un tās atbalstītajiem separātistiem. Saskaņā ar Ukrainas puses sniegto informāciju, obligātā dienesta karavīri nav pienācīgi sagatavoti un spējīgi stāties pretim profesionāliem Krievijas bruņotajiem spēkiem, kurus pamatā veido profesionālais dienests jeb tā sauktie "kontraktnieki".

"Obligātā dienesta atjaunošana pašreizējā situācijā lieliski kalpotu Krievijas mērķim, proti, tiktu ievērojami vājināts un pat iznīcināts profesionālais dienests un Zemessardze, jo kā vienam tā otram tiktu atņemts finansējums un apturēti iesāktie attīstības projekti. Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, vietā ir jautājums, kura interesēs ir iznīcināt pašlaik funkcionējošu valsts militārās aizsardzības sistēmu, kura pēc finanšu samazinājuma gadiem beidzot sāk atkopties un kļūst par reālu spēku, lai aizstātu to ar obligātā militārā dienesta karavīriem jeb "lielgabalu gaļu"," retoriski norāda AM.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts kāds Raimonds Lejnieks-Puķe.

Šobrīd iniciatīvu parakstījusi 71 persona. Iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešami 10000 paraksti.

Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Pagājušā gada pavasarī, piemēram, Baltijas Asamblejas (BA) sanāksmē Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Latvijas sabiedrībā ir jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu valsts pašaizsardzībai, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.

Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.