Tie armēņi, kas var emigrēt, aizbrauc no dzimtenes?
Emigrācija ir katastrofa. Politiķu galvenais uzdevums ir atrisināt aizbraukšanas jautājumu.
Bet daudzi armēņi devušies projām un turpina aizbraukt no Armēnijas. Atminos, XX. gadsimta 90. gados Erevānas avīzēs bija sludinājumi – mainu trīs četristabu dzīvokli pret trīs aviobiļetēm uz Ameriku. Turklāt aviobiļeti pērk vienā virzienā! XX. 90. gados, kad izjuka PSRS, bija karš. Nebija ne gāzes, ne elektrības, ne ūdens. Tagad jau kaut kāds progress visā ir. Mūsu pilsētā Gorisā, kur bija 25 tūkstoši iedzīvotāji, ļoti daudzi brauca projām uz ārzemēm peļņā.
Šobrīd Armēnijā tikpat kā nav tādas ģimenes, kurā kāds nebūtu aizbraucis uz ārzemēm dzīvot un strādāt. Nebrauc jau aiz labas dzīves. Ar brāli, kad mēs braucām uz ārzemēm, mērķis bija piepelnīties un atgriezties, bet daudziem, kas aizbrauc, vairs nav vēlmes atgriezties Armēnijā. Runa vairs nav par patriotismu, runa ir par laiku, kas pavadīts svešumā. Cilvēks jau nebrauc prom, lai tikai sevi pabarotu. Brauc, lai var ģimeni pabarot, palīdzēt radiem Armēnijā. Daudzas ģimenes izjūk. Sieva paliek, vīrs atbrauc uz Krieviju vai citu valsti, un nodibina jaunu ģimeni. Tie, ko redzat lidostā, braucot uz Armēniju, bieži vien ir radinieki, kas brauc uz mātes vai tēva bērēm. Diemžēl ne vienmēr izdodas arī uz bērēm atbraukt. Aizbraukšana turpinās, mēs pat sakām, lai pēdējais aizbraucējs izslēdz gaismu lidostā.
Arī mēs Latvijā tā sakām. Šķiet, ka Latvijai un Armēnijai emigrācija ir vienlīdz aktuāla.
Jā. Armēņiem gan braukšana uz ārvalstīm strādāt ir iekodēta jau ģenētiskā līmenī. Iemesls meklējams tajā, ka Armēnijā vienmēr ir bijis grūti ar darbu, senāk, piemēram, sezonas strādnieki brauca darba meklējumos Sibīrijas virzienā. Tagad daudzi brauc Rietumeiropas valstīm un ASV. Kam mazāk iespēju, tie brauc uz Krieviju, jo zina valodu. Turīgākie dodas uz Holandi, Franciju, arī Kanādu un Austrāliju. Oktobrī mans radu bērns, kurš strādā IT jomā, aizbrauca no Armēnijas, jo nebija vairs normāli atalgota darba, labākā gadījumā varbūt kāds ar arbūzu piedāvātu par darbu samaksāt. Tagad Maskavā viņš pelna ap 1000 latiem. Mana brāļa bērni Krievijā ir ieguvuši izglītību, drīz jau precēsies. Tas nozīmē, ka viņi paliks Krievijā un uz Armēniju nebrauks. Dzimtajai zemei viņi ir zaudēti. Un kāds gan tur vairs patriotisms...
Visu interviju lasiet rīt, 31. janvārī, laikrakstā Diena.