Viņš norādīja, ka Beļģi no Latvijas neaiziet - vēstniecība tiek slēgta, bet "tirdzniecības attiecības nav Beļģijas vēstniecības, bet gan federālo reģionu kompetencē un tirdzniecības atašejs (..) aizvien paliek Rīgā".
Beļģu vēstniecība Latvijā un vēl 17 citās valstīs tiek aizvērta, jo "ikvienai federālajai ministrijai ir jāveic 20% ietaupījumu, un tād apjomu nevar sasniegt ar kosmētiskiem pasākumiem vien".
"Ja politiķi un izpildvara sadarbojās tik intensīvi [atsaucoties uz 260 neformālām Eiropas pārstāvju tikšanās reizēm Latvijas prezidentūras laikā], tad kam gan vēl divpusējās vēstniecības?" jautā Arnautss, norādot, ka Eiropas kopīgā nākotne ir drīzāk iekšpolitika, nevis ārpolitika.
Pēdējo četru gadu laikā, kā norāda vēstnieks, Latvijas un Beļģijas divpusējā tirdzniecība ir dubultojusies, un vēl aizvien ir vieta tālākai izaugsmei.
Jau vēstīts, ka Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Rendērs decembrī publiskoja sarakstu ar vēstniecībām un konsulātiem ārvalstīs, galvenokārt Eiropā, kuri līdzekļu samazinājuma dēļ tiks slēgti vai to darbība sašaurināta.
Eiropā paredzēts slēgt vēstniecības Rīgā, Tallinā, Viļņā, Bratislavā, Ļubļanā un Nikosijā. Eiropā vēl plānots slēgt ģenerālkonsulus Ķelnē, Lillē, Strasbūrā un Ženēvā, informēja aģentūra LETA.