Piebildīsim, ka tā nav pirmā un vienīgā neveiklība, kas Straujumas kundzei sanākusi publiskās runāšanās. Arī Bundžu Jānis tam pievērsa uzmanību. Sākumā. Pēc tam jau pierada.
Nav jau nekas labs, ja augsta persona nav apveltīta spožiem runas talantiem. Paskat kā Lembergs - tecina vien savu strautiņu gan par lidmašīnām, gan norautiem jumtiem tā, ka saprot gan sētnieks, gan slota. Bet premjeros nestājas vis. Laikam zina - amizierīga runāšanās ar žurnālistiem nav vienīgais, kas Ministru prezidentam būtu jāprot. Vēl vairāk - šķiet, ka tas pat nav galvenais, lai kā dažkārt gribētos.
Tikmēr Straujumas kundze, pēc dabas labsirdīgs cilvēks, cenšas, cik varēdama, izskriet tās televīzijas. Vismaz reizi nedēļā vienu noteikti, ja ne pat divas. Avīzes un radio arī prasa savu. Pat tas vēl nav viss. Ir jau garlaicīgi, bet der paskatīt preses relīzes, kurās uzrādīta Ministru prezidentes iknedēļas darba kārtība. Kā jūs domājat, kas ir visbiežāk minētais darbs? Atbilde vienkārša - visbiežākā parādība premjeres kalendārā ir tā saucamā mediju iespēja un atbildes uz žurnālistu jautājumiem. Dažā dienā pat četras, piecas… un ko nepaspēj, to otrā rītā televizorā. Visu neviens cilvēks nevar zināt. Ak, jā, viens fenomens ir sastapts - Bundžu Jānīša bērnībā ciema jefiņš, kura iemīļotais teiciens bija - ja ko nezin', uzpras' man. Tomēr minētā prātvēdera virzīšana uz Ministru kabinetu negūtu sapratni tautas konservatīvajā daļā.
Noteikti, ka mēs dzīvotu daudz sliktāk, ja «mediju iespēju» un televīzijas skraidīšanu skaits mazinātos kaut par procentu. Sen jau pierādīts, ka valsts labklājības līmenis ir tieši proporcionāls pirmo personu mediju uzstāšanās ilguma kvadrātam. Šveicē un Norvēģijā šie vispār televīzijas studijā dzīvojot. Tāpat arī Baltajā namā. Vai kāds brīnums, ka Klintona kungam viņreiz sanāca pušieris ar to mediju praktikanti Monikas jaunkundzi.
Ja ne par sveces liesmiņu nedrīkst mazināt tautas apgaismošanu, tad cits jautājums - vai premjerministres preses sekretāre, smalkiem apbalvojumiem vaiņagotā Aiva Rozenberga, nebūtu tā persona, kurai moži, decenti un precīzi būtu jāsniedz televizoros PAREIZAIS VIEDOKLIS par nolemto vai (kā mums biežāk ierasts) nenolemto? Vai tieši šai jaukajai dāmai nebūtu jāsarkst un jābālē, ministru algas vai koalīcijas kašķus komentējot? Vai augsti svaidītās mediju profesionāles tiešākais uzdevums nebūtu ritināt stāstiņus par sēdēs sastrādāto un paglābt aizbilstamo no žurnālistu badīgajām ķetnām?
Tomēr nesteigsimies par ātru kritizēt galveno preses koordinatori. Var būt, ka tieši tāds arī ir plāns - neskaitāmās "mediju iespējas" un agrie, regulārie Straujumas kundzes rīti televizorā ar kārtējiem runas streipuļojumiem ir tā labākā profilakse, "lai tās mokas vienreiz beigtos"? Pat Bundžu Jānim grūti pateikt, kāds šajā gadījumā ir PAREIZAIS VIEDOKLIS. Katrā ziņā - tuvākās dienas to skaidri parādīs.
*ļoti neatkarīgs konsultants