Politiķis uzsvēra, ka šīs būves Latvijai ir vajadzīgas, jo Rīga ir viena no retajām Eiropas galvaspilsētām, kurā nav profesionālās mākslas līmenim atbilstošas koncertzāles. No EK lēmuma par struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu lielā mērā būs atkarīgs, kur un kad Rīgā izbūvēs Laikmetīgās mākslas muzeju un koncertzāli.
Ideja par akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Rīgā tiek apspriesta jau vairākus gadu desmitus, taču līdz šim nav guvusi nedz pietiekamu politisko, nedz finansiālo atbalstu, atzina Dālderis. Šobrīd kultūras ministres padomnieka Jāņa Dripes valdītā darba grupa ir apzinājusi vairākus iespējamos variantus. Daži no tiem Dālderim šķiet pārsteidzoši, "bet, ja darba grupā ir nekustamo īpašumu speciālisti un prominenti arhitekti, negribētos uzreiz noraidīt nevienu no piedāvātajiem variantiem".
Darba grupa par piemērotākajiem risinājumiem Laikmetīgās mākslas muzeja izveidei atzīst Triangula bastiona vai Andrejsalas bijušās spēkstacijas paplašināšanu, bet akustiskajai koncertzālei - Kongresu nama pārbūvi vai arī jaunas ēkas izveidi uz AB dambja. Kā pilnīgi jauna, agrāk neapspriesta iniciatīva Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietai tiek piedāvāta arī iespēja to veidot uz Otrā pasaules kara laikā uzspridzinātā Zemgales tilta balstiem, tādējādi iegūstot visā pasaulē unikālu kultūras būvi.
Dālderis atzīmēja, ka katrai no šīm iecerēm patlaban ir nopietni apgrūtinājumi. Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanai Andrejsalā no 2005.gada aprīļa līdz 2009.gada septembrim ir izlietoti 153 315 lati, bet realizēt sākotnējo ieceri, pēc slavenā nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa meta pārbūvējot spēkstaciju, traucē Andrejsalas teritorijas īpašnieku domstarpības ar valsti un sāktā tiesvedība. Ierosinājumu izveidot Triangula bastionā mākslas galeriju pirms pāris gadiem izteica gleznotājs Kristaps Zariņš. Pārbūvēt arhitektoniski neveiksmīgo Triangula bastionu par Laikmetīgās mākslas muzeju traucē tas, ka ēka ir privātīpašums un tās īpašniekiem ir saistības bankā, bet zeme pieder pašvaldībai.
Šobrīd, pēc Dāldera domām, vissaprātīgākais risinājums būtu Kongresu nama pārbūve. "Speciālisti saka, ka šajā ēkā ir iespējams izbūvēt akustisko koncertzāli. Apkārtējā infrastruktūra ir ideāla, labākas vietas koncertzālei Rīgā faktiski nav." Šobrīd izveidotais Kongresu nama pārbūves par multifunkcionālu koncertu, kongresu un konferenču centru tehniskais projekts, pēc Dāldera teiktā, ir kompromisa kompromiss, kas īsti neapmierina nevienu vajadzību. Projekts būtu jāpārstrādā atbilstoši akustiskajām vajadzībām. "Domāju, ka tas ir iespējams," uzskata Dālderis. Pats galvenais ir rast finansējumu Kongresu nama pārbūvei. Ja izdosies finansējumu piesaistīt no ES fondiem, tā būšot liela veiksme.
Šobrīd EK galvenie nosacījumi ir, ka atbalstīta tiek kultūras infrastruktūra, ja ar tās palīdzību tiek reģenerēta degradēta vide - bijusī rūpnieciskā teritorija vai kāda savulaik nelabvēlīgi izveidota teritorija, kuras izmantošanas veids tiek mainīts, piebildis Dālderis.