Tāpēc valdības lolotais nodokļu samazināšanas plāns, kas, protams, tīk algu saņēmējiem un uzņēmējiem, rada nopietnu problēmu risku pašvaldību ieņēmumiem, ja tas netiek adekvāti kompensēts. Ja IIN samazina no 25% uz 20% 2015. gadā, tas nozīmē pašvaldību ieņēmumu samazināšanos par aptuveni piektdaļu, kas pašvaldības nostāda katastrofālā situācijā. Iedomājieties, ka nodokļu samazinājums jau nākamgad varētu iecirst pašvaldību budžetā 24 miljonu robu, bet 2014. gadā tas būtu 78 miljoni latu. Šāda nodokļu reforma noteikti nepalielinātu Latvijas konkurētspēju, jo pašvaldību funkciju samazināšanās dēļ ciestu gan iedzīvotāji, gan ekonomiskā aktivitāte pašvaldībās. Tāpēc pašvaldības vēlas prasīt visu IIN ienākumu sev - pašlaik pašvaldībām pienākas 80% IIN ienākumu. Nepieciešamību kompensēt ienākumus pašvaldībām atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Valsts prezidenta padomniece ekonomikas jautājumos Elīna Egle, jo pašvaldībām nav jācieš no darbaspēka ienākuma nodokļa samazināšanas, kas izraisīs negatīvas sekas. Riska faktors ir iespējamās politiskās spēles saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām, centrālai varai cenšoties iegriezt tiem politiskajiem spēkiem, kuriem ir lielāka ietekme pašvaldībās. Jācer - tās tomēr izpaliks.
Dienas replika: IIN samazinājums var nostādīt pašvaldības katastrofālā situācijā
Pašvaldību vēlme neciest no gaidāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājuma ir tikai saprotama. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido vidēji 75% no pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.