Dreimane sacīja, ka krīzes laikā samazinot finansējumu, tika atlaists liels skaits darbinieku, kā rezultātā palielinājās slodze pārējiem, radās pārslodze. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzi aizgāja uz privāto sektoru.
Situācijas uzlabošanai ir izstrādāta valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt valsts pārvaldes konkurētspēju, kardināli mainot personāla atlases principus, sasaistot darba izpildes rezultātu ar atalgojumu, ieviešot darba laika uzskaites sistēmu, realizējot citus uzlabojumus.
Valsts kancelejas direktore sacīja, ka krīzes apstākļos ieviestā vienotā atalgojuma sistēma valsts iestādēs nedarbojas. "Tā bija labi uzrakstīta, bet praktiski bija būtiskas atšķirības - par vienu un to pašu darbu dažādās ministrijās ierēdņi saņēma atšķirīgu atalgojumu," sacīja Dreimane.
Uz jautājumu, vai kopš stāšanās Valsts kancelejas vadītājas amatā ir izdevies uzlabot ierēdņa tēlu, Dreimane sacīja, ka tā bijusi viena no vīzijām, kas nu jāīsteno dzīvē, "ierēdnim ir jābūt orientētam uz sabiedrību". Ierindas ierēdņu darba kvalitāte lielā mērā atkarīga no profesionāla iestādes vadītāja.
Dreimane sacīja, ka valsts pārvaldē pašlaik tiek ražots pārāk daudz dokumentu, tāpēc ir jāizvērtē, vai konkrēta uzdevuma izpildi nevar panākt jau esošo likumu un direktīvu ietvaros, neizstrādājot jaunas. Problēma ir arī pārāk lielā papīra dokumentu aprite.