Protams, ir arī pretējā viedokļa paudēji, kas latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas klaju noliegumu mēģina pamatot ar dažāda līmeņa argumentiem. Mums nav bīstamas kārtējās diskusijās ar Latvijas valsts apšaubītājiem un otras valsts valodas sludinātājiem. Mēs pratīsim iestāties par savu taisnību, lai kādi Austrumu vai Rietumu vēji pūstu.
Bet mums ir bīstama pašu nepārdomāta retorika un impulsīva rīcība, kas, varbūt pat labu gribot, var iedzīt sabiedrību strupceļā, apmulsinot sociāli aktīvus cilvēkus. Ne velti ir teiciens - ar nelabvēļiem mēs galā tiksim, pasargi mūs no viltus sabiedrotajiem!
Šai reizē tie ir cilvēki, kas aicina referenduma urnās mest sabojātus, nederīgus biļetenus, šo bezatbildīgo rīcību it kā pamatojot ar visai dīvainu tagadnes redzējumu un mazticamām nākotnes vīzijām. Mēģināt atspēkot šos “argumentus” nav jēgas. Skaidri redzam, ka pilsonisku briedumu, situācijas konteksta izpratni un atbildību par savas rīcības sekām nespēs dot nekādi intelekta attīstības fondi.