Kāds ir Eiropas Savienības (ES) ieguldījums palīdzībā attīstības valstīm, cik daudz naudas mēs tam tērējam?
ES ir lielākais donors pasaulē, kas sniedz palīdzību attīstības valstīm. Gadā mēs tam tērējam vairāk nekā 56 miljardus eiro. Tas ir vairāk nekā puse no visas pasaules ieguldījuma attīstības sadarbībā. Taču mēs gribētu būt ne tikai vislielākie, bet arī vislabākie un efektīvākie donori. Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka minētais finansējums tiešām sasniedz tās valstis un tos iedzīvotājus, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams.
Runājot par sniegtās palīdzības efektivitāti, ir izskanējusi arī kritika. Vai ES ir izstrādāti kritēriji, lai šo palīdzības efektivitāti mērītu?
Manuprāt, ES nevajadzētu aizstāvēties par tās sniegtās palīdzības efektivitāti. Ir daudzi lieliski piemēri, kad tā tiešām ir nesusi vērā ņemamus augļus. Protams, šo efektivitāti vienmēr var uzlabot. Mēs kā palīdzības sniedzēji aizvien vairāk orientējamies nevis uz ieguldītās naudas daudzumu, bet uz sasniegto atdevi jeb rezultātu. Ir izstrādāti gan saņemtās naudas izlietojuma efektivitātes, gan caurskatāmības kritēriji. Tas, kur mēs patiesi vēlētos būt efektīvāki, ir mūsu partnervalstu budžeta atbalstīšana. Tiesa, pirms tam mēs vienmēr veicam saņēmējvalsts ekonomikas novērtējumu. Novērtēšana, protams, notiek arī pēc piešķirtās naudas izlietošanas.
Vai ir bijuši gadījumi, kad ES savu palīdzību pārtrauc, jo saņēmējvalsts neizpilda saistības no savas puses?
Jā, tādi gadījumi ir bijuši. Izvērtēt saņēmējvalsts rīcību mums palīdz jau pieminētie novērtējumi, kas tiek veikti pirms un pēc naudas piešķiršanas. Saskaņā ar šiem novērtējumiem mēs pārtraucām palīdzības sniegšanu Ugandai un Ganai, jo izvirzītie makroekonomiskie mērķi netika sasniegti. Tas apliecina, ka mūsu uzraudzības mehānisms strādā gana labi.
Vai finanšu līdzekļi ir primārā palīdzība, kas tiek sniegta attīstības valstīm?
Mēs nedrīkstam koncentrēties tikai uz tiešu finanšu palīdzību. Ir jābūt plašākai un visaptverošākai pieejai, tajā skaitā attiecībā uz reformām un labākām politikām. Jo tieši pēdējās ir nozīmīgs faktors, lai palīdzība vispār nestu kādus augļus. Sliktas politikas un nekvalitatīva pārvalde var būtiski samazināt palīdzības iespējamos pozitīvos efektus. Nav tādas naudas, kas spētu kompensēt sliktu valsts pārvaldību.
Ir viedoklis, ka visefektīvākā palīdzība attīstības valstīm būtu ES tirgus atvēršana to precēm.
ES tirdzniecība ar partnervalstīm ir ļoti svarīga. Tādēļ arī 2003. gadā stājās spēkā Kotonū (Cotonou) līgums starp ES, Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm, kas ietver arī sadarbību tirdzniecības jomā. ES arī ar citām partnervalstīm attīstības sadarbības ietvaros slēdz divpusējus līgumus par sadarbību tirdzniecības jomā. Tā ka ES tirgus ir viens no atvērtākajiem mūsu partnervalstīm, ja runājam par nulles tarifu likmēm un netarifu barjerām. Mums gan vēl daudz jāstrādā, lai stiprinātu partnervalstu ražošanas un eksporta spējas. Tādēļ ES ir programmas Aid for Trade (Palīdzība tirdzniecībai), lai iedrošinātu partnervalstis eksportēt un stiprinātu to ražošanu.
Eiropas lauksaimnieki gan ir nobažījušies par lētās pārtikas importu.
Tā ir neatņemama ES tirdzniecības politikas sastāvdaļa - tirgus atvēršana attīstības valstīm. Es nedomāju, ka Eiropas lauksaimniekiem par to būtu jāsatraucas. Cits jautājums ir par partnervalstu tirgus atvēršanu ES produktiem, taču, manuprāt, te nevar runāt par simetrisku rīcību, jo attīstības valstīm ir nepieciešams ilgāks pārejas periods, lai sagatavotos tirgus atvēršanai.
Kā jūs Eiropas nodokļu maksātājiem paskaidrotu, kādēļ mums jāinvestē nauda attīstības sadarbībā, palīdzot attīstības valstīm?
Nesen tika veikta Eirobarometra aptauja, kurā tika jautāts, vai ES iedzīvotāji atbalsta attīstības sadarbību. Rezultāti ir ļoti iedvesmojoši, jo 85% respondentu atbildēja, ka pilnībā atbalsta palīdzības sniegšanu attīstības valstīm. 67% eiropiešu uzskata, ka finansējums attīstības sadarbībai būtu palielināms. Vēl gan jāstrādā pie tā, lai cilvēkiem būtu dziļāka izpratne, ka ES, sniedzot palīdzību attīstības valstīm, ne tikai nodarbojas ar labdarību, bet tas ir arī mūsu pašu interesēs. Runa ir par globālu solidaritāti. Ja mēs nepiedalīsimies nabadzības samazināšanā un krīžu novēršanā citviet pasaulē, tas pilnīgi noteikti negatīvi ietekmēs arī Eiropu - gan mūsu sabiedrību, gan tās nākotni. Jo globalizētajā pasaulē negatīvi fenomeni nav ierobežojami tikai vienā valstī vai kontinentā. Te jāmin gan Ebolas vīruss, gan nelegālā imigrācija, kas apdraud Eiropu. Ja atgriežamies pie Eirobarometra rezultātiem, tad Latvijā, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, ir viens no zemākajiem iedzīvotāju atbalstiem attīstības sadarbībai - 75%, kas tomēr arī ir pietiekami augsts.
Kā saspringtā situācija ar terorismu un Islāma valsts noziegumi ietekmē attīstības sadarbību?
Tie tikai stiprina mūsu pārliecību, ka attīstības sadarbībai jābūt nozīmīgai ES prioritātei un atbildei uz globālām politiskām krīzēm. Mūsu palīdzībai savām partnervalstīm jākļūst vēl visaptverošākai. Pieeja izglītībai, nodarbinātībai, veselībai ir visspēcīgākais ierocis cīņā ar terorismu. Tas ir jaudīgāks par jebkādu raķeti. Darba vietu radīšana, ekonomiskā izaugsme un izglītība ir labākais veids, kā stāties pretī terorismam.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā