Investori par šādu iespēju interesējas un tas būtu viens no iespējamiem risinājumiem, kas ļautu Jūrmalai atgūt agrāko kūrvietas slavu, darbojoties un attiecīgi arī pelnot visu gadu un nevis tikai dažus vasaras mēnešus, Pavuka teica intervijā aģentūrai LETA.
Pēc ekonomistes teiktā, daudzi Centrāleiropas uzņēmēji pansionātus saviem pensionāriem ceļ nevis pašu zemēs, bet jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā. Piemēram, Vācijā par dzīvošanu šādā pansionātā jāmaksā 3000 eiro mēnesī, bet Slovākijā - aptuveni 2000.
"Jūrmalā tādu pansionātu jau atvēruši francūži, un diez vai daudzi zina, ka dzīvošana tajā izmaksā aptuveni tūkstoti eiro mēnesī. Un tās ir labas, elitāras mītnes, nevis kaut kādas nabagmājas. Zinu, ka kāds Krievijas investors iegādājies zemi šāda nama celtniecībai. Ja uzņēmējus stimulēs, viņi darbosies aktīvāk. Piešķirot Jūrmalai brīvās ekonomiskās zonas statusu ar medicīnas tūrisma un rekreācijas ievirzi, varētu labi piesaistīt investorus," sprieda Pavuka.
Viņasprāt, par šādu pansionātu klientiem kļūs "labi audzināti mierīgas dabas cilvēki ar stabiliem ienākumiem, kas apmeklēs Jūrmalas veikalus un ik dienu iegriezīsies kafejnīcā iemalkot kādu tasi tējas ar smalkmaizīti, bet reizi pa reizei nopirks biļeti uz Dzintaru koncertzāli".
"Un kādēļ gan lai Jūrmalā mierīgi nesadzīvotu līdzās jaunieši un vecāki ļaudis, gluži tāpat kā citās kūrvietās, piemēram, Bādenbādenē vai Karlovi Varos?" vaicāja Pavuka.
Bambaks