"Es teiktu, ka tur ir gana daudz naudas, lai finansētu budžeta deficītu, kamēr Putinu pārvēlēs 2018. gadā," sacīja Krievijas eksperts.
Viņš sacīja, ka šobrīd "režīms ir diezgan stabils", un piekrita runām, ka tas varētu kļūt vēl agresīvāks. "Putins pārvirza skatu no iekšpolitikas uz ārpolitiku. Es paredzu, ka Krievija paliks arvien agresīvāka. Ne tikai tāpēc, ka Putins tā grib, bet tāpēc, ka Krievijas cilvēkiem enerģiju dod doma, ka visa pasaule ir pret Krieviju," norādīja eksperts.
Krievijas pētnieks zināja stāstīt, ka šobrīd gandrīz katrā valsts TV kanālā ir runas par Trešo pasaules karu.
Tāpat viņš skaidroja, ka Krievijas ekonomikas lejupslīde nav tikai saistīta ar sankcijām, kas nozīmē, ka, atceļot sankcijas, Krievijas ekonomika strauji neuzlabotos, jo valstī ir kritusies pirktspēja. Tieši tādēļ arī Eiropas rokās neesot rīki, kas varētu likt Putinam mainīt viņa lēmumus.
ASV eksperts no Jēlas Universitātes doktors Kriss Millers, turpinot sarunu par ekonomiku, zināja teikt, ka Krievijas iedzīvotāji vēl aizvien novērtē Putina laikā pieredzēto straujo ekonomisko augšupeju, pieverot acis uz šī brīža lejupslīdi, jo "nav tik slikti kā bija 90.gados".
"Jums būtu jāpierod pie sadzīvošanas ar šo agresīvo režīmu. Jums jāatrod kā pārdzīvot šo režīmu, bet tā kā jūs nevarat ietekmēt Putinu ar skarbiem rīkiem, tad jums ir jāmazina briesmas no Maskavas," norādīja Inozemcevs.
Eksperts arī norādīja, ka liels daudzum krievu „netīrās” naudas nāk uz Latviju un viņaprāt Latvija daudz dara, lai piesaistītu šo naudu. Viņš sacīja, ka priecātos, ja šīs tendences novēršanas labas kaut kas tiktu darīts.
Portāls Diena.lv jau vēstīja par piektdien Rīgas konferencē apspriesto, kur tika spriests par NATO spējām aizsargāt visu tās perimetru.
"Ja visas dalībvalstis pildītu savas saistības, tas būtu gudrs lēmums un gudra investīcija mūsu nākotnē," piektdien drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jautājumu par NATO drošības spējām.
Savukārt bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka, ja Krievijas valdība turpinās runāt par saviem kodolieročiem un stiprinās savu kodolkapacitāti, NATO var nākties pārskatīt savu kodolpolitiku.
Rīgas konference norisinās jau 11 gadus. Kā ziņoja konferences rīkotāji, plānots, ka šogad tā Rīgā sapulcēs vairāk nekā 600 augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un mediju pārstāvjus.
Šogad konferencē uzmanība veltīta Eiropas Savienības lomai globālajā ekonomikā, Brexit ietekmei uz savienības nākotni, NATO spējai pielāgoties 21. gadsimta izaicinājumiem, Rietumu attiecībām ar Krieviju un Austrumu partnerības valstu izaicinājumiem.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, runājot par Rīgas konferenci, paudis: "Šī gada Rīgas konference būs īpaši nozīmīga tādēļ, ka valsts aizsardzības politikas jautājumus skatīsim vasarā notikušā NATO samita kontekstā. Tieši tādēļ man ir liels gandarījums par Kanādas aizsardzības ministra dalību konferencē un divpusēju tikšanos ar ministru, jo pēc Varšavas samita lēmumiem Latvijas un Kanādas turpmākā militārā sadarbība būs ļoti cieša. Kā zināms, Kanāda ir kļuvusi par ietvarvalsti starptautisko spēku kaujas grupai, kas jau no nākamā gada tiks izvietota Latvijā."