Saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem, kuros ir skaidri noteiktas katras būvniecības procesā iesaistītās puses atbildība, pašvaldības būvvaldes ir atbildīgas ne tikai par būvniecības procesa tiesiskuma kontroli un dokumentācijas juridisko analīzi, bet arī būvniecības darbu kvalitātes uzraudzību un kontroli (Būvniecības likuma 7.panta otrā daļa).
Sabiedriski nozīmīgu būvju gadījumā, lemjot par būvprojekta akceptēšanu, būvvalde pārliecinās vai ir veikta būvprojekta ekspertīze (Vispārīgo būvnoteikumu 102.punkts), kas ir obligāts pasākums sabiedriski nozīmīgām būvēm (Vispārīgo būvnoteikumu 99.11.punkts, ka arī, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu, būvvalde ir tiesīga pieprasīt no pasūtītāja papildu dokumentus (Vispārīgo būvnoteikumu 117.punkts), lai pārliecinātos, ka ir ne tikai juridiski korekti noformēti dokumenti, bet tajos nav kļūdas un būvniecības darbi tiks veikti kvalitāti, neapdraudot cilvēku dzīvības. Ja kļūdas projektā atklāj būvnieks, tad viņam ir jārosina veikt izmaiņas projektā un tas no jauna jāsaskaņo būvvaldē.
Tāpat pašvaldību būvvalžu būvinspektoriem ir jāveic klātienes pārbaudes objektos un tie ir tiesīgi apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas (Būvniecības likuma 30.pants). Gadījumos ja konstatētas nedrošuma pazīmes būvinspektori ir tiesīgi lūgt atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju drošību., Savukārt, ja tiek konstatētas atkāpes no akceptēta projekta vai būvdarbu laikā ir apdraudējums cilvēku drošībai būvinspektors var apturēt būvniecības darbus. Būvinspektors arī pārliecinās par būvizstrādājumu atbilstību.
Pieņemot ēku ekspluatācijā, būvvaldei ir jāpārliecinās par veikto būvdarbu atbilstību būvprojektam un normatīvajiem aktiem, pārbaudot būvdarbu žurnālu un nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus, būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, kā arī autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (MK noteikumu Nr.299 11.punkts).
Vienlaikus jānorāda, ka būvniecības procesa kontroles kvalitāte ir primāri atkarīga no būvvaldes amatpersonu kvalifikācijas un nodrošinājuma līmeņa. Līdz ar to būvvaldes, kurās nav pietiekama būvvaldes amatpersonu kvalifikācija vai nodrošinājums, var netikt veikta pienācīga attiecīgās administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskuma kontrole. Taču šāda situācija nav attaisnojama un ir potenciāli bīstama visas sabiedrības drošībai.
Savukārt, ja būvniecības darbi ir notikuši bez būvatļaujas, tad atbildība ir jāuzņemas ēkas īpašniekam vai nomniekam, ja ēka ir nodota lietošanā ar visām tiesībām un pienākumiem atbildēt par tās drošību. Tāpat tā būtu arī pašvaldību būvvaldes atbildība, ka būvinspektors nav konstatējis patvaļīgu būvniecību. Savukārt, ja par darbiem ir sagatavots projekts, saņemta pašvaldības būvatļauja un, veicot darbus saskaņā ar projektu, nav izturējušas konstrukcijas, tad atbildīgs ir projektētājs, kas rēķinājis slodzes konstrukcijām. Ja būvdarbu laikā ir notikuši pārkāpumi un nav ievērotas projekta prasības un būvnormatīvu regulējums, tad atbildība ir būvdarbu veicējam un būvuzraugam.
Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvās izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, lai nodrošinātu valsts uzraudzību gan par būvniecības procesa normatīvo aktu, gan arī kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu.
Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā laikrakstam Diena sacīja, ka būvvalde pārbauda iesniegto dokumentu atbilstību normatīviem. Vai ir visi zīmogi, vai ir visi paraksti.
Plašāka informācija par būvniecības procesā iesaistīto būvspeciālistu atbildību: http://em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=33638&cat=621