Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne
Diemžēl arī jaunais tenderis ir izsludināts, balstoties Būvniecības likumā. Mēs ejam atkārtoti pa kļūmīgo ceļu

Emsis: Tiesiskais "rāmis" sanācijai Inčukalnā nav pareizs

Sērskābā gudrona izgāztuves Inčukalnā likvidēšana sākotnēji tika uztverta kā viens no lielajiem uzdevumiem okupācijas seku novēršanai. Diemžēl patlaban jēdziens "gudrona smelšana" iegūst negatīvu nozīmi, radot aizdomas par sanācijas darbu tīšu vilcināšanu kādu interešu vārdā. Kā vērtējams notiekošais – Guntara Gūtes saruna ar Induli Emsi, habilitēto bioloģijas zinātņu doktoru, kādreizējo vides ministru, SIA Eiroprojekts konsultantu.

Fragments no intervijas

Kopš sanācijas darbu apraušanas 2015. gadā rodas iespaids, ka Inčukalna problēmu apzināti trivializē, lai iemidzinātu sabiedrības modrību.

Pamatiemesls tam – visa aktualitāte ir nomuļļāta, bet cilvēkiem tiek piedziedātas ausis ar to, kā mums neveicas ar gudrona dīķu sanācijas projektu, cik tas lēni un mokoši tiek īstenots. Ik pa laikam uzturot šādu informāciju "karstu", gudrona tēma sabiedrībai vienkārši "piegriežas".

Taču Inčukalna dīķi ir un paliek Latvijas piesārņotākā vieta nr. 1 ar vislielāko un nepatīkamāko ietekmi uz vidi. Kamēr gudrona šmuce tur stāv, tā piesārņo gruntsūdeņus, kas virzās uz Gauju. Kā zinām, Gaujas svītas* pazemes ūdeņi dod dzeramo ūdeni Rīgai. Patlaban attālums gan ir pietiekami liels, cilvēki vēl netiek apdraudēti.

Mēs esam atzinuši gudrona dīķus par Latvijas vēsturiski piesārņotāko un bīstamāko vietu ne tikai paši sev, bet arī Eiropas Savienībai. Tāpēc atpakaļceļa mums nav, nevar problēmu nolikt malā: ziniet, mēs pārdomājām, patlaban ir citas budžeta prioritātes, tāpēc vairs negribam projektu turpināt... Tā nevar, jo tad pret Latviju vērsīsies ES bardzība un sankcijas. 

Inčukalns joprojām mums ir smaga nasta. Taču izdevās pierādīt ES, ka pirmais sanācijas darbu posms – kad ģenerāluzņēmējs bija Skonto Būve – ir noticis veiksmīgi, diemžēl netika pabeigts. 
Tagad, ja otrs darbu posms būs sekmīgs, Latvijai tiks ieskaitīts arī pirmais, un ES piešķirtie līdzekļi nebūs jāatmaksā. Ceru, ka Vides valsts dienests (VVD) ar to tiks galā.

Taču ir jāvaicā: kādā veidā un kvalitātē sanācija tiks veikta? Šķiet, ka VVD interesē vienīgi tas, lai darbi iekļautos 29,26 miljonu eiro tāmē, nevis to rezultāts. 

Pilnīgi droši, balstoties pieredzē un konsultējies ar profesionāļiem, es varu teikt: ar 29 miljoniem eiro darbu paveikšanai pilnībā pietiek.

Nevar žēloties, ka finanšu apjoms būtu kritisks. Ceru, ka tagadējais [VVD organizētās sarunu procedūras] tenderis pierādīs – sanāciju var veiksmīgi īstenot pat ar drusku mazāku summu.

Tas bija izdarāms arī iepriekš, taču pabeigt sanāciju pirmajā kārtā traucēja dažādi iemesli, arī nespēja atrast naudas apjomam atbilstošas utilizācijas tehnoloģijas. Bija izdomāts tikai viens risinājums, ko darbināja, līdz VVD teica, ka naudas vairāk nav. 

Jūs runājat par gudrona sadedzināšanu?

Jā, varēja laikus atrast intelektuālāku un naudu saudzējošāku risinājumu, nevis nonākt līdz tam, ka darbi tiek pārtraukti. Tā bija gan pasūtītāja, gan izpildītāja savstarpēja nevēlēšanās ielūkoties lietas būtībā. 

Pirmajā posmā bija VVD kategorisks uzstādījums – vismaz tā apgalvo Skonto Būve – no dīķa izsmelto gudronu ātrāk aizvākt un neatgriezeniski iznīcināt. Tāpēc radās pārāk dārgais risinājums – dedzināt Vācijā, kad Cemex krāsns Brocēnos netika galā ar savāktā gudrona daudzumu.

Es problēmu traktētu nedaudz savādāk. Tā sākās, sanācijas projektam izvēloties FIDIC Dzelteno grāmatu**. Tās noteiktā procedūra ļauj darba izpildītājam vērsties pie darbu pasūtītāja un piedāvāt dažādus risinājumus, kas iekļaujas noteiktajā naudas summā, uzlabo situāciju un sasniedz vēlamo rezultātu. Proaktīvā puse ir izpildītājs, kas šajā gadījumā nebija uzdevuma augstumos.

Vienlaikus arī VVD nebija savu pienākumu augstumos, jo nemudināja jau sākotnēji, kad vēl nauda bija, nākt ar intelektuāliem piedāvājumiem, kas saglābj finanses. Tā bija abpusēja nevēlēšanās.
Jāsaprot, ka likumdošanas "rāmis", kuros Latvijā tiek veikti šādi sanācijas darbi, nav pareizs. To projektus veic pēc būvniecības principiem – kā celtniecības objektus. Tā ir liela kļūda, jo rietumos sanācijas darbi ir pakalpojumu projekti un darbojas citā normatīvajā vidē.

Ieliekot Inčukalna dīķus būvniecības Prokrusta gultā, mēs ieguvām problēmu. Būvnieki ir pieraduši, ka viņiem tiek dots uzdevums, laiks, nauda un nav jāiedziļinās detaļās – ķīmijā, fizikā, vides parametros un, pasarg’ Dievs, citās lietās, kas būvniekam ir svešas. 

Pārkārtošanās no būvobjekta uz intelektuālu pakalpojumu projektu nenotika. Diemžēl arī jaunais tenderis ir izsludināts, balstoties Būvniecības likumā. Mēs ejam atkārtoti pa kļūmīgo ceļu. Protams, tagad visi ir daudz gudrāki – gan valsts puse, gan iespējamie izpildītāji.

*svīta – ģeoloģisks jēdziens: noteiktai teritorijai raksturīgā iežu noslāņojumu kombinācija
**FIDIC (Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas) Iekārtu piegādes, projektēšanas –  būvniecības darbu līguma noteikumu apkopojums

Visu interviju ar Induli Emsi lasiet laikraksta Diena trešdienas, 31. maija, numurā!

Top komentāri

reptilis
r
Habilitētais doktors par portfelīti jau aizmirsis un domā ,ka citi arī.....
ARGO
A
Kas ir Emsis? Atbilde - Lemberga izsūtāmais un čekista Ulmes rotaļu biedrs ar naudas koferīti kukulīšiem.
Raimonds
R
Tādi glumie Emši domā tikai par vienu, kā maksimāli nopelnīt uz valsts rēķina. Pretīgs, ļoti pretīgs cilvēks. Žēl, ka pat pie rokas pieķers stipendiāts netika ielikts cietumā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē