Endziņš: Latvijas politikā pietrūkst domas dziļuma

Rupji sakot, vai nav garlaicīgi?Mazliet ir. Ir skaidrs, ka Latvijas politikā pietrūkst analītikas, domas dziļuma. Tas pat nav saistīts ar priekšvēlēšanu programmām vai konkrētiem mūsu jautājumiem. Piemēram, jautājums par mikrouzņēmuma nodokli. Vieniem šķiet, ka tādu vajag, Finanšu ministrijai šķiet, ka vajag citādi, vēl kādam šķiet, ka noderētu vēl citādi… Visi balstās uz "šķiet". Saruna notiek pieņēmumu līmenī. Valstī vispār pietrūkst uz ekonomikas jautājumiem fokusētas domnīcas, tāpēc, starp citu, LTRK ir pieņēmusi lēmumu dibināt Krišjāņa Valdemāra fondu, kura viens no uzdevumiem būtu akumulēt līdzekļus, kas savukārt izmantojami kvalitatīvas analīzes veikšanai par ekonomikai svarīgiem jautājumiem. Jo, redziet, Latvija pilnīgi droši ir pasaules valstu pirmajā desmitniekā, ja runa ir par dažādu stratēģiju skaitu un biezumu, bet pats šis lielais skaits jau netieši liecina, ka mums ir pārāk izkaisītas prioritātes, ka īstas stratēģijas nav.No uzstādījumu viedokļa man pietrūkst šāds: labāk lai partijas uzņēmējiem nesola visādus labumus, labāk lai apsola vismaz netraucēt strādāt.Piekrītu, tas arī būtu daudz… Atklāti sakot, man joprojām ir jautājums, cik partijas pašas nopietni uztver to, ko sarakstījušas. Pirms iepriekšējām bija varens stāsts: mēs kādas partijas pārstāvim sakām, ka jums tur rakstīts tas un tas...Un šamējais nemaz to nezina?Nu, tā arī gadās, bet bija vēl interesantāk… Tas cilvēks saka, ka nav tur tā rakstīts... Kad mēs esot to programmu izdrukājuši? Mēs sakām, ka tajā pašā dienā no rīta. "No rīta bija - tagad nav." Tā nav anekdote. Un kā lai vēlētājs nopietni uztver šīs programmas?Atbildot uz jūsu sākotnējo jautājumu, jā, tā ir kaite, kas nemainās. Mēs vēl šorīt bijām Saeimā, kur vienā no komisijām spriež par kādu labojumu vienā likumā. It kā sīkums - nu, tur uzņēmuma grāmatvedei stundas darbiņš vienreiz mēnesī papildu atskaites, pārskata sataisīšanai. Sīkums - to pat par birokrātiskā sloga palielināšanu it kā nevar saukt. Tā domā viņi. Bet! Ja mēs paņemam vidējo apmaksas likmi, uzņēmumu skaitu, uz kuriem tas attiecas, tad, elementāri sarēķinot, redzam, ka gadā šis sīkums izmaksā vismaz 6,7 miljonus eiro! Bet tā jau, redz', neviens tur nerēķina. Mēs savulaik smējāmies, ka vajadzētu, šādi pārvēršot dažādus jauninājumus naudas izteiksmē, pēc valdības sēdēm tā arī paziņot: šodien MK Latvijas biznesam pielēma papildu izdevumus 10 miljonu apmērā, iepriekšējā sēdē - 15 utt.Varu iedomāties, kā veidojas programmu vienveidība: ik partija seko, lai arī tās programmā būtu kaut kas par to, kas būs citiem. Lai būtu. Bet vai ir tēmu bloki, kas uzņēmēju skatījumā vienkārši ir izkrituši no programmām?Šī priekšvēlēšanu cikla pirmās debates bija veltītas nodokļiem un finanšu pieejamībai. Par finanšu pieejamības jautājumiem daļai partiju piedāvājuma faktiski nebija. Lai gan, ja skatāmies globālo konkurētspējas indeksu, tad redzam: Latvijas uzņēmējiem problēmu pirmajā trijniekā ir finanšu pieejamība (paralēli birokrātijai un nodokļu politikai). Ja viena no trim blokiem nav, tad jautājums, cik nopietni politiķi vispār domā par ekonomiku.Visu interviju ar Jāni Endziņu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 10.septembra, numurā!**