Gašpuitis: Deflācija izpaliek, turpmāk inflācija kļūs nedaudz straujāka

Tikmēr gada inflācija atgriezās pērnā gada līmenī. To noteica cenu sarukums precēm 1,2%, bet pakalpojumiem tās pieauga par 3%.Augusts ir tradicionāls deflācijas mēnesis, kā dēļ patēriņa cenu kritums mēneša laikā bija gaidāms. To noteica galvenokārt sezonālie faktori, kas atkal veicinās cenu kāpumu nākamajos mēnešos. Savukārt gada izteiksmē cenu līmenis atgriezās iepriekšējā gada pozīcijās un ļāva izvairīties no deflācijas atgriešanās. Augustā uzrādījās cenas kāpums siltumenerģijai, kas norāda, ka pamazām energoresursu cenu kritums no inflācijas rādītājiem izzudīs un būs inflācijas veicinošs faktors. Pēdējos mēnešos ir aktivizējies cenu kāpums pakalpojumiem, kas arī būs primārais inflācijas virzītājs, jo preču cenas vēl turpinās atspoguļot vājo globālās inflācijas ietekmi. Tuvākajos mēnešos inflācijas kāpums kļūs straujāks, kaut 2016.gada vidējā inflācija būs nulles vai tuvu tai līmenī. Gada sākumā tā var pāršaut arī pār 2% atzīmei. Nākamā gada inflācijas prognoze ir 2,1%. Ļoti līdzīgas tendences valda arī eirozonā kopumā. Pēdējos mēnešos inflācija eirozonā balansē pie nulles. Jūlijā saskaņotais patēriņa cenu indekss pieauga par 0,2%, bet pamatinflācija bija 0,9%. Energoresursu cenas krituma ietekme rudenī pamazām izzudīs, kā dēļ inflācija pakāpeniski paaugstināsies. Bet augšupeja būs mērena un inflācijas līmenis tuvākajos divos gados atpaliks no Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa - 2%. Pavasarī 2017.gada inflācija un pamatinflācija būs aptuveni 1% apmērā un lēnām līdz 2018. gada beigām pakāpsies par dažām desmitdaļām. Grūtības audzēt inflāciju veidojas zemā globālā inflācijas spiediena un vājās darba samaksas pieauguma dēļ.