Fragments no intervijas:
Kā kopumā vērtējat NBS aizsardzības spējas – gan komandējošo sastāvu, gan ierindas karavīrus, kurus nevar skatīt atrauti, jo armija tomēr ir kā vienots organisms. Vai šis organisms ir veselīgs, spēcīgs?
Pirmām kārtām es lepojos ar NBS karavīriem, zemessargiem. Lepojos, ka man ir tas gods komandēt šo milzīgo un saliedēto komandu. Mūsu karavīru profesionalitāte ir visaugstākajā līmenī. Un to mēs nerunājam paši – šo novērtējumu esam saņēmuši no mūsu sadarbības partneriem, kad pildījām savus uzdevumus starptautiskajās operācijās. Nekad neesmu uzskatījis, ka mūsu komandā, kā jūs teicāt – organismā, būtu kādas slimības pazīmes. Tieši pretēji, mēs pie šādām – teiksim atklāti – diezgan minimāla finansējuma iespējām (sevišķi, kad bija krīze) ar šo komandu esam sasnieguši ļoti augstus rādītājus kaujas gatavības nodrošināšanā, mūsu spēju attīstībā un esam paveikuši to, ko citas valstis paveic, ieguldot daudzus miljonus eiro un rekrutējot daudzus simtus speciālistu.
Piemēram, augsts profesionalitātes līmenis ir mūsu gaisa spēku vadības speciālistiem, kur mēs esam tagad kā pasniedzēji citām valstīm, Zemessardzē ir kiberaizsardzības vienība, ko izveidoja pēc pilnīgi jaunas formulas, iesaistot augsti profesionālus Latvijas pilsoņus.
Pieminējāt rekrutēšanu. Cik daudz ir to jauniešu, kuri vēlas dienēt NBS? Un kā ir ar viņu fizisko sagatavotību? Varbūt daudzi nemaz nav derīgi dienestam armijā?
Nederīgumam ir tikai viens rādītājs – cilvēka veselība. Ja cilvēks ir fiziski mazāk sagatavots, esam absolūti pozitīvi un toleranti – ir iespēja, izejot pamatapmācību, tajā skaitā iesaistoties Zemessardzē, uzlabot fizisko spēju, iekļauties mūsu diezgan augstajās prasībās, kad karavīram jāizpilda taktiskie uzdevumi. Un neviens viņam uzreiz neliek skriet garus maratonus ar ļoti smagu ekipējumu. Mēs saprotam, ka šodienas "datorpaaudze" un sēdošais dzīvesveids iespaido jauniešu fizisko attīstību, tāpēc mēs respektējam šo situāciju un palīdzam katram cilvēkam atrast savu vietu NBS, arī palīdzot uzlabot kādas viņa personiskās īpašības. Runājot par rekrutēšanu kā tādu – esmu gandarīts, ka, neskatoties uz eksistējošo demogrāfisko bedri, pērn esam sasnieguši pozitīvus rezultātus NBS skaitliskā sastāva pieaugumā un tādējādi aizpildījuši tos caurumus, kas mums diemžēl velkas līdzi vēl no krīzes laika. Šobrīd mums jau ir diezgan pozitīva bilance – no NBS atvaļinās daudz mazāk nekā rekrutējam. Esam gandarīti par Latvijas sabiedrības ieinteresētību un iesaistīšanos ne tikai regulārajās NBS vienībās, bet arī Zemessardzē, kur pērn iestājās 981 Latvijas pilsonis.
Šobrīd dienaskārtībā ir dažāda līmeņa iespējami apdraudējumi. Cik NBS ir gatavi reaģēt iespējama militāra konflikta gadījumā?
Jūs varat būt pilnīgi droši. Bruņotie spēki saviem uzdevumiem militāru apdraudējumu gadījumā ir pilnībā gatavi. Mums ir izstrādāti plāni, esam apzinājuši savus resursus un iespējas. Bet gribu uzsvērt – nekad nevienā valstī šādi apdraudējumi nevar rasties, ja valsts pilsoņiem, sabiedrībai ir stiprs gars, kad esam konsolidēti, neesam degradējuši eksistējošās vērtības, ko saucam par valstiskumu, par mūsu kultūru, par vienotību starp dažādām tautībām, kas dzīvo Latvijā. Esmu pārliecināts – ja sabiedrība būs stipra šādā aspektā, tad mums – bruņotajiem spēkiem – savas spējas noteikti nevajadzēs realizēt un parādīt.
Jūs pieminējāt teju tūkstoti cilvēku, kas pērn iestājās Zemessardzē. Šī struktūra ir gājusi cauri dažādiem posmiem un notikumiem. Kāda šobrīd ir zemessargu piederības sajūta aizsardzības sistēmai? Tie ir cilvēki, kuri tam velta savu brīvo laiku.
Gara spēks, emocionālā noturība – tas, ko sauc par Latvijas mīlestību – Zemessardzē ir tieši tāda pati, kā tas bija deviņdesmito gadu sākumā. Un tagad jaunatnei, kaut arī tā ir cita paaudze, ir tas pats iekšā. Aizejiet uz Zemessardzes vienībām, parunājieties ar šiem divdesmitgadniekiem un trīsdesmitgadniekiem – viņi runās tādas lietas, ko mums vajadzētu no viņiem pamācīties, kāpēc viņi tur atrodas. Zemessardzē šodien darbojas gandrīz visu profesiju, dažādu sociālo slāņu pārstāvji – gan samērā vāji, gan ļoti labi situēti cilvēki. Katrs no viņiem lielā mērā tur ir tikai viena lielā mērķa dēļ – lai nodrošinātu valsts aizsardzību un drošību.
Visu interviju ar NBS komandieri lasiet laikraksta Diena trešdienas, 8.februāra, numurā!
zvirbulēns
Kas
Kas