Ģenerālprokurors atzīst, ka abas lietas ir ļoti apjomīgas un tajās tiesas process risinās lēni.
"Par digitālās televīzijas lietu es nevaru apgalvot, ka šajā lietā būtu līdz šim notikusi speciāla novilcināšana," uzsvēra Kalnmeiers.
Šajā lietā ir vairāk nekā 20 apsūdzēto un vairāk nekā 20 aizstāvju. Katram ir jāpiedalās tiesas procesā, un tad no 40 personām vienai "izkrist" ir viegli. Turklāt šajā lietā ir ārvalstīs dzīvojoši liecinieki, ir jāplāno laiks viņu liecību sniegšanai, tādējādi organizējot viņu nokļūšanu uz lietas izskatīšanu Latvijā, atgādina Kalnmeiers.
Lemberga lieta tiesā atrodas gandrīz piecus gadus, taču arī šajā lietā Kalnmeiers varot teikt, ka nav konstatēti ļaunprātīgas novilcināšanas gadījumus. Vienmēr, kad lietas skatīšana tikusi atlikta, ir konstatēts, ka tam ir attaisnojošs iemesls.
"Lai prokuratūra izteiktu pārmetumus par lietu novilcināšanu, tiem ir jābūt pamatotiem ar faktiem. Katrā ziņā šobrīd neviens tiesas sastāvs nav pieņēmis blakuslēmumus vai citus reaģēšanas līdzekļus, kas būtu vērsti kā procesuālas sankcijas pret personām par lietu apzinātu novilcināšanu," uzsvēra ģenerālprokurors.
Runājot par risinājumiem, lai apjomīgas krimināllietas vismaz pirmajā instancē iztiesātu saprātīgos termiņos, Kalnmeiers atgādināja, ka valsts pēdējā laikā ir ieviesusi dažādus jauninājumus, lai uzlabotu tiesas darbu.
Tā, piemēram, ir reorganizēts tiesu darbs, jo tiks likvidēta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, un tas nozīmē, ka paliks "tīrās" tiesu instances - rajonu tiesas, apelācija apgabaltiesā un kasācija Augstākajā tiesā.
Tāpat ir veikti vairāki grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas vērsti uz procesa dalībnieku disciplinēšanu, un ieviesti dažādi tehniski risinājumi tiesas procesa paātrināšanai, piemēram, videokonferences iespējas.
Tajā pašā laikā vienmēr paliks cilvēciskais faktors, pret kuru ir grūti atrast pretlīdzekli, ja ir ļaunprātīga lietas novilcināšana. Šajā jomā arī valsts veikusi nepieciešamos pasākumus, piemēram, darba nespējas lapu izsniegšanas sakārtošanā, un tas ir vērsts uz sistēmas sakārtošanu, lai pēc iespējas mazāk būtu variāciju procesa novilcināšanā, secina Kalnmeiers.
"Taču esmu jau teicis, ja gribēs procesu ļaunprātīgi vilcināt, tad šo iespēju var atrast, jo cilvēki slimo un tiem ir dažādas citas problēmas. Tāpat advokāts ir iesaistīts vairākos procesos, un neviens likums nenosaka, ka aizstāvis drīkst uzņemties aizstāvību vienā krimināllietā. Tas ir vesels komplekss, un nevar atrast vienotu līdzekli, kā risināt šo problēmu. Ne tikai pie mums ir šādas problēmas, ar tām cīnās arī citās Eiropas valstīs," uzsvēra Kalnmeiers.
Lai arī Lemberga un digitālās televīzijas krimināllietas tiek skatītas gadiem, tajās vismaz notiek tiesas procesi.
Jau vēstīts, ka prokuratūra pagaidām vēl nav nodevusi tiesai divus citus ļoti apjomīgus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētos procesus - Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu un Daimler kukuļošanas lietu. Pagaidām šajās lietās visiem aizdomās turētajiem nav uzrādītas apsūdzības.
Ziņots arī, ka Lemberga lieta Rīgas apgabaltiesai nodota 2008.gadā, bet digitālās televīzijas process 2007.gadā. Šajās lietās Rīgas apgabaltiesas spriedumu jebkurā gadījumā kāda no lietā iesaistītajām pusēm varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Lemberga lietā šobrīd tiek pratināti cietušie un liecinieki, savukārt digitālās televīzijas lietas izskatīšanā tiek uzklausītas pēdējo apsūdzēto liecības.