Ījabs pieļāva, ka augstāka iedzīvotāju aktivitāte šā gada pašvaldību vēlēšanās salīdzinājumā ar laiku pirms četriem gadiem, ir saistīta ar lielāku balsotāju skaitu galvaspilsētā. "Jāskatās, cik daudz no kopējā balsotāju aktivitātes pieauguma veido Rīga. Rīgā, kā mēs redzam, cīņa ir kļuvusi krietni agresīvāka nekā pirms gadiem četriem. Tas, kas cilvēkus parasti piesaista, ir lielāka konfrontācija," sacīja politologs.
Viņš pieļāva, ka šogad pašvaldību vēlēšanās kopējais nobalsojušo iedzīvotāju skaits sasniegs 50% salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kad izvēli izdarīja mazāk nekā puse no kopējā balsstiesīgo skaita. Pamatu šādām cerībām dod tas, ka šodien līdz plkst.12 savu izvēli izdarījuši jau vairāk nekā 27% vēlētāju.
Ījabs norādīja, ka ir pāragri spriest, vai pieaugošā vēlētāju aktivitāte varētu mainīt pašreizējo politisko partiju kopainu vai spēku samēru. "Jāpaskatās, kādi būs rezultāti. Domāju, ka rezultāti Rīgā, protams, dos zināmu impulsu arī pārmaiņām kaut kādā nacionālā līmenī," sacīja Ījabs.
Viņš arī atzina, ka šajās vēlēšanās katrā pašvaldībā partiju aina ir atšķirīga. "Virknē pašvaldību ir cilvēki, kas grib gāzt pastāvošo varu un viņi taisa kādus alternatīvus piedāvājumus, kas varētu būt vēlētājiem interesanti. Rīga atkal ir cits stāsts, jo Rīgas vēlēšanas ļoti daudzi uztver kā gatavošanos Saeimas vēlēšanām," sacīja Ījabs.
Kā ziņots, kopumā līdz plkst. 12 Latvijā šajās pašvaldību vēlēšanās bija nobalsojuši 27,36% vēlētāju, kas ir vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kad līdz plkst. 12 Latvijā bija nobalsojuši 25,3% vēlētāju.
Kā ziņots, pašvaldību vēlēšanās šodien būs iespējams nobalsot no plkst.7 līdz plkst.22. Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus, tāpēc katram vēlētājam jābalso noteiktā iecirknī - tajā, kura vēlētāju sarakstā viņš iekļauts.