Viņš uzsvēra, ka partijai ir jāsaprot, kādā veidā tā spēj konkurēt ar "citiem spēlētājiem". "Nevajag to darīt Ķīļa [Roberts Ķīlis, Izglītības un zinātnes ministrs - red.] labākajās tradīcijās - tie, kas nekrīt manā priekšā ceļos, ir stagnāti, bet gan ilgtermiņā strādājot nepateicīgu darbu, kas nozīmē arī runāt ar cilvēkiem, kuri nepatīk. Tādējādi ilgtermiņā sasniedzot mērķus," domā I.Ījabs.
Jautāts, kā viņš vērtē Mārtiņa Bondara atteikumu darboties Reformu partijā, politologs norādīja - "Bondars negribēja būt Zatlers Nr. 2". "Bondars bija iesaistīts kā Zatlers Nr. 2. Domāja, ka tagad viņš būs kā Zatlers, kurš ievilka partiju Saeimā. Bondars negribēja būt Zatlers Nr. 2. Tagad Reformu partijai jāsāk kaut kas darīt, nevis muldēt par reformām, bet jādomā, kādas ir partijas stiprās puses," uzsvēra I.Ījabs.
Uzlabot partijas reitingu ir iespējams, bet politologs nezina, vai būs "griba un kapacitāte". "Es nedomāju, ka Vjačeslavs Dombrovskis vai Vilnītis ir ar kaut ko sliktāki par Bondaru, bet skaidrs, ka šiem ļaudīm jānoliek savas vieglās dienas un jāsāk kaut ko darīt, nevis laist muļķi. Vai viņos ir šāda spēja, viens dievs zina. Bet atsevišķi cilvēki neizsktās dumji un nevarīgi," atzina politologs.
Arī sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata - viss būs atkarīgs no partijas turpmākās rīcības. "Šobrīd kritiski svarīgs ir stāsts par saraksta līderi Rīgā. No tā būs daudz kas atkarīgs," uzsvēra A.Kaktiņš. Viņaprāt, M.Bondara atteikums partijai neiedragās reitingu vēl vairāk. "Popularitātes līmenis ir ļoti zems. Patiesībā tā ir priekšrocība, ka nav jādomā kategorijās, ka kaut ko var zaudēt. Tādēļ var eksperimentēt," skaidroja sociologs.
Jau ziņots, ka decembrī turpinājis augt Saskaņas centra (SC) reitings, liecina Latvijas faktu jaunākā aptauja. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, SC reitings palielinājies no 22,9% novembrī līdz 25,1% decembrī, bet Vienotības reitings - no 17,1% līdz 18,5%. Pārējās Saeimā pārstāvētās partijas decembrī piedzīvojušas reitinga kritumu: Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - no 8,1% līdz 7,6%, Zaļo un zemnieku savienība - no 7,7% līdz 6,7%, bet Reformu partija - no 3,7% līdz 2,7%. Citu partiju reitings nesasniedz pat 1% līmeni, tostarp par jauno Vladimira Lindermana partiju decembrī bijuši gatavi balsot tikai 0,4% aptaujāto.