Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ir meli, lieli meli un statistika jeb stāsts par Centrālo statistikas pārvaldi

Šis teiciens laikam krāšņi ilustrē divas 8.februāra presē lasītas ziņas. Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) ziņa: "2010.gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 19% iedzīvotāju". ES statistikas biroja Eurostat ziņa: "2010.gadā nabadzības riskam Latvijā pakļauti 38% iedzīvotāju".

It kā divas satura ziņā līdzīgas ziņas, bet kas noticis ar skaitļiem? Kam ticēt - autoratīvajam Eurostat vai mūsu pašmāju Statistikas pārvaldes statistiķiem? Kā tad tā sanācis, ka ES statistikas birojam skaitlis divas reizes lielāks? 

Labklājības ministrija un CSP svēti apgalvo, ka Eurostat dati par nabadzības risku neataino patieso situāciju. Esot izmantota "nepareizā" metodoloģija, kā arī izmantota novecojusi informācija, proti, izmantoti gadu vecāki dati? Hmm, vai tiešām gada laikā divas reizes samazinājies nabadzības riskiem pakļauto skaits? Diez vai kāds tam noticēts, varbūt vienīgi premjers Valdis Dombrovskis var uzgavilēt!

Smieklīgs ir arī apglvojums par "nepareizās" metodoloģijas izmantošanu, jo pat ekonomikas studentam vajadzētu zināt, ka Eurostat ir visautoritatīvākais oficiālās statistikās informācijas apkopotājs Eiropā, turklāt šī institūcija izmanto vienādu metodoloģiju visās ES valstīs. 

Bet ja nopietni, tad mani nedaudz satrauc pēdējā gada laikā CSP veiktās darbības, jo šī nav pirmā reize, kad mūsu statistiķu dati būtiski atšķiras no citu pētījumu rezultātiem. 

Ja atceramies, uz ārzemēm emigrējušo iedzīvotāju skaitlis CSP arī bija sešas reizes mazāks nekā ekonometrijas profesora Mihaila Hazana pētījumā. CSP pētījums: Pēdējo desmit gadu laikā emigrējuši apmēram 33 tūkstoši cilvēku". Mihaila Hazana pētījums: "Pēdējo desmit gadu laikā emigrējuši apmēram 200 tūkstoši cilvēku". 

Par smieklīgi mazo 33 000 emigrējušo skaitu laikam smējās pat 5.klases skolnieki, bet tikai ne CSP vadība. Lai cik dīvaini tas neliktos, CSP kārtējo reizi pilnā nopietnībā mēģināja noķengāt "neatkarīgo" pētnieku secinājumos, šajā gadījumā apgalvojot, ka cienītais profesors nav izmantojis "pareizo" metodoloģiju un kvalitātes kritērijus. Par nožēlu mūsu valsts statistiķiem, nepagāja ne pāris mēneši, kad mēs tautas skaitīšanas rezultātos varējām pārliecināties, ka profesoram M.Hazanam bija pilnīga taisnība, bet CSP dati no realitātes atšķīrās vismaz sešas reizes. 

Ar šiem diviem bēdu stāstiem CSP minhauzeniskie piedzīvojumi nebeidzas. Domāju, ka visi atceras skandālu, kad CSP nekonsultējoties ar Datu valsts inspekciju, izstrādāja elektronisko tautas skaitīšanas sistēmu. Kā jau bija paredzems, šī haotiskā valsts iestāde nebija saskatījusi risku iespējā autorizēties sistēmā ar pases numuru un personas kodu, kas rezultātā ļāva jebkuram izmantot publiski pieejamus personas kodus un pases numurus, lai brīvi piekļūtu sistēmā jau ievadītajiem datiem. Kopumā tika aizpildītas 66 967 anketas.

Jāpiemin, ka tā laika Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pat bija uzdevis veikt dienesta pārbaudi par CSP amatpersonu atbildību saistībā ar iespēju piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām. Izmeklēšanas rezultāti, kā jau ierasts šajā valstī, joprojām izpaliek. 

Redzot šādas dīvainības man ir pilnībā jāpiekrīt M.Hazana teiktajam: "Es tiešām uzskatu, ka ar iedzīvotāju statistiku saistītās CSP struktūrvienības jau labu laiku savas funkcijas nepilda kvalitatīvi." (žurnāls IR, 8.decembris).
Man rodas jautājums, kāpēc mums vajadzīga šāda iestāde, ja vienīgais, ko viņi pēdējā laikā spējuši "saražot", ir absolūti neprecīzus skaitļus, ko diez vai mūsu valsts institūciju analītiķi spēs kaut jel kādā veidā izmantot. Vienīgā iespēja ir CSP nosaukt par Centrālo Minhauzena biroju un tad jau leģitīmi varētu producēt jaukas vakara pasaciņas. 

P.S. Nobeigumā. Es ļoti atvainojos lielākajai daļai CSP darbinieku, jo patiesi uzskatu, ka viņi veic ļoti vērtīgu darbu un pārsvarā pēc labākās sirdsapziņas. Diemžēl šo iestādi acīmredzot vada nekompetenta vadītāja un vēl daži strūktūrvienību vadošie darbinieki. Turklāt, cik ir nācies dzirdēt no dažādiem avotiem, personāls šajā iestādē tiek pieņemts darbā neievērojot nekādus kvalitātes kritērijus. Darba vietas iegūst "savējie", konkursi parasti ir "fiktīvi". Savukārt pašus talantīgos cilvēkus CSP apzināti nepieņem. Man personīgi ir pazīstami vairāki ar labām  matēmātikas un statistikas zināšanām apveltīti cilvēki, kas neveiksmīgi kandidējuši šajā iestādē, tai pat laikā absolūti humanitārās jomās izglītoti cilvēki bez jel kādas pieredzes statistikas darbā ir ieguvuši statistiķu vakances. Man ir zināms viens cilvēks, kas jau traģikomiskā veidā septiņus gadus pretendē uz dažādām vakancēm šajā iestādē. Šim cilvēkam ir gan bakalaura grāds, gan maģistra grāds demogrāfijā, kā arī visa līdzšinējā darba pieredze saistīta ar datu apstrādi, statistiku. Lai cik dīvaini tas no malas neliktos, bet šis pretendents joprojām nevar dabūt darbu šajā valsts iestāde ar 540 darbiniekiem un visnotaļ lielu kadru mainību. Šis bēdīgais piemērs, manuprāt, lieliski ilustrē CSP notiekošo un norāda, kur slēpjas Minhauzena cienīgo datu cēloņi. 

Top komentāri

Neel
N
zum saka:Valsts izdevumi no IKP ir sialtiks, kam nav patstāvīgas nozīmes. Mazākais valsts izdevumu procents no IKP, ko uzrāda SVF World Outlook, ir 8.5% Mjanmā, bet augstākais 127% Kiribati. Abos variantos par labklājības valsti runāt nebūtu pieklājīgi. Šķiet, ka Latvijas valsts izdevumu struktūru galvenokārt tomēr nosaka demogrāfija. Neizskatās, ka pensiju izmaksu var atlikt līdz labklājības radīšanai Tai pašā Zviedrijā iedzīvotāju procents virs 65 gadiem bija 11.8% no kopējā iedzīvotāju skaita 1960.g., kas pieauga līdz 17.9% 1990.gadā un un tad nostabilizējās; 2010.g. veco cilvēku īpatsvars bija 18.5%. Šķiet, ka korelācija ar valsts izdevumiem ir pietiekoši skaidra arī tur.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē