"Tas, kā viss šis process ir noticis, manuprāt, ir kaitīgi kvalitatīvai mediju vides funkcionēšanai. Katra šāda nepamatota, brīžiem ļoti nekompetenta un arī, varētu teikt, pat bezatbildīga iejaukšanās rezultējas praksē. Jārēķinās, ka, mainoties politiskajai konfigurācijai Saeimā vai kopumā valstī, nākamajiem būs amats rokā, jo šis tomēr ir bezprecedenta gadījums. Tiek radītas jaunas prakses, kas būs kā mācību grāmata nākamajiem politiskās elites darboņiem," sacīja Kaprāns.
Viņš izteica minējumu, ka Saeimas komisijas lēmums atbalstīt lēmumprojektu tikai par NEPLP vadītāja Dimanta atbrīvošanu no amata bijis taktisks gājiens vai nobīšanās. "No sākuma Saeimas komisija gribēja izskatīties pēc lieliem varoņiem. Pēc tam viņi saprata, ka rezonanse un tās iespējamā skāde ne tikai šeit Latvijā, bet arī starptautiski varētu būt pārāk liela. Sēde atgādināja jautro un asprātīgo klubu, kur katrs centās izcelties ar arvien absurdāku un smieklīgāku joku, bet izskatās, ka žūrija augstu vērtējumu par šiem jokiem nedos," sacīja Kaprāns.
Kaprāns akcentēja ietekmi uz preses brīvības indeksu šādu lēmumu gadījumā. "Preses brīvības rādītāju indeksi neņem vērā tikai presi vai to, kādā veidā, piemēram, ir vai nav iespējams kaut ko medijos publicēt. Rādītāji ņem vērā arī īpašnieku struktūru, arī tādus apstākļus kā regulatora neatkarība. Visi var summēties tajā, ka nonāksim pie vēl zemāka šī indeksa rādītāja," sacīja Kaprāns.
"Dimants ir pietiekami krāšņa personība un arī akadēmiskajā vidē zināms kā cilvēks ar konkrētu un tādu pietiekami asu viedokli, bet vai tas ir pamats, lai kādam pārmestu nekompetenci? Tas izskatās drīzāk pēc tādām pusaudžu līmeņa attiecībām, nevis divu neatkarīgu valsts institūciju savstarpējām attiecībām. Izskatās, ka Dimanta personībā ir bijis kāds izšķirošs faktors, kas kādu ir aizskāris. Tās ir komunikācijas problēmas, par ko visi tādā mistiskā līmenī izsakās, bet komunikācijas problēmas nav iemesls kāda atlaišanai, bet nepieciešamība abām pusēm pārdomāt savu rīcību," sacīja Kaprāns.
Pēc viņa domām, no retorikas Saeimas komisijas sēdē varēja redzēt, ka ir konkrēta vēlme nodemonstrēt varas hierarhiju, uzsvērt varas pozīciju. "Šāda rīcība ir riskanta, un vēlme parādīt varas pozīciju ir raksturīga vairāk Balkānu valstīm, ja mēs paskatāmies dažus atsevišķus pētījumus, tajā skaitā par regulatora darbību un tā neatkarību. Pēc būtības ir jābūt kaut kādām sarkanajām līnijām, kuras nepārkāpj, bet diemžēl tik tālu vēl neesam aizgājuši. Acīmredzot mums vēl ir ceļš, kas jānoiet. Jāiziet kaut kāds balkanizācijas process, lai mēs nonākam līdz normālai demokrātiskai Ziemeļvalstīm raksturīgai izpratnei par mediju regulatoru," sacīja Kaprāns.
Pēc Kaprāna domām, regulators Latvijā formāli ir ļoti autonoms, bet ir arī viens no ievainojamākiem. "Gan tiesiski, gan institucionāli mūsu regulators ir viens no neatkarīgākajiem Austrumeiropā. Tajā pašā laikā finansiāli un politiski ir viens no ievainojamākajiem. 2.jūlija sēdes lēmums to diemžēl ir apstiprinājis, cik it kā formāli neatkarīgais regulators patiesībā ir ievainojams," sacīja Kaprāns.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien notikušajā sēdē atbalstīja lēmumprojektu par NEPLP vadītāja Dimanta atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata, bet politiķu iesniegumā minēto pārējo trīs locekļu atbrīvošanu noraidīja. Dimants atbalstu viņa atbrīvošanai vērtē kā prettiesisku lēmumu, kas ir vērsts tieši pret regulatora vadītāju.
Komisija neatbalstīja politiķu iesniegumā minēto pārējo trīs NEPLP locekļu - Aijas Dulevskas, Daiņa Mjartāna un Ivara Zviedra - atbrīvošanu no amata.
Saeimai saskaņā ar parlamenta iekšējo darba kārtību būs jālemj par visiem četriem lēmumprojektiem.