Pie šāda lēmuma viņš nonācis sarunās ar Vācijas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūras ASIIN pārstāvjiem, kuri apliecinājuši, ka būtu gatavi veikt rezultātu pārvērtēšanu.Ķīlis norādīja, ka rezultātus nevar pilnībā izmantot, jo projekta laikā visos posmos tika konstatētas problēmas, kā arī projekts sākotnēji netika veikts izmantošanai akreditācijas procesā.Viņš arī akcentēja, ka patlaban nav paredzēts iziet ārpus akreditācijai sākotnēji atvēlētā budžeta, proti, 151 000 latu. Ministrs pastāstīja, ka būtu nepieciešami grozījumi Ministru kabineta noteikumos par akreditācijas termiņiem.Kā ziņots, pēc vairākkārtējas jautājuma izskatīšanas atlikšanas valdībā šodien skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vai un kā augstskolu akreditācijas procesā izmantot skandalozo AIP īstenoto augstākās izglītības studiju programmu izvērtējumu, liecina valdības darba kārtība.Informatīvajā ziņojumā piedāvāti trīs risinājuma varianti - akreditācijas procesa turpināšana, izmantojot projekta rezultātus bez papildu pārbaudes, akreditācijas procesa turpināšana, pārbaudot un daļēji izmantojot projekta rezultātus, un akreditācijas procesa turpināšana, neizmantojot projekta rezultātus. Kā arī iepriekš norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, "katram no šiem variantiem ir savi riski". Tie arī ir izklāstīti ministrijas sagatavotajā ziņojumā.Ministrija norāda, ka no "Deloitte" ziņojuma secinājumiem izriet, ka, pieņemot studiju virziena akreditācijas lēmumu, izmantojot projekta rezultātus, ir nepieciešams veikt kritisku ekspertu ziņojumu izvērtēšanu, ņemot vērā iespējamos normatīvo aktu pārkāpumus un metodoloģijas nepilnības. IZM ir veikusi risku izvērtējumu risinājumiem studiju virzienu akreditācijas procesa turpināšanai un secinājusi, ka studiju virzienu akreditācija ir veicama, papildus izvērtējot un daļēji izmantojot projekta rezultātus.IZM plāno veikt studiju virzienu ekspertu ziņojumiem nepieciešamo papildu izvērtējumu, kā arī darbības konstatēto trūkumu novēršanai. Ziņojumā akcentēts, ka šī uzdevuma īstenošanā būtiska nozīme būs Vācijas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūras ASIIN iesaistei kā pilnvarotajai institūcijai, kas organizē akreditācijas procesu. ASIIN pārstāvji februārī divas reizes uzturējās darba vizītē ministrijā, un sarunās tika analizēta pašreizējā akreditācijas situācija Latvijā un pieņemts lēmums par optimālu tālāko virzību atbilstoši izklāstītajam.IZM uzsver, ka projekta rezultātu izmantošanu apgrūtina daudzi tehniski jautājumi, piemēram, studiju virzienu ekspertu novērtējumu ziņojumus AIP ir iesniegusi tikai kā papīra dokumentus, kas apkopoti trijās mapēs ar vairākiem simtiem lappušu katrā. Pēc vairākkārtējām pārrunām šajā jautājumā AIP nespēj iesniegt materiālus elektroniski. Programmu vērtējumu anketas ministrijai iesniegtas nav vispār.Ja tiks izvēlēts ministrijas piedāvātais variants par daļēju projekta rezultātu izmantošanu, tad galvenie pastāvoši riski būs tie, ka paildzinās akreditācijas procesam nepieciešamais laiks, iespējami papildu izdevumi akreditācijas procesā, kas gan vēl tiek vērtēti, var būt nepieciešami arī grozījumi Augstskolu likuma pārejas noteikumos par akreditācijas termiņa pagarināšanu.Ja nolems pilnībā izmantot projekta rezultātus, arī var pieaugt kopējais akreditācijas procesam nepieciešamais laiks, ja lēmums par studiju virziena akreditāciju netiek pieņemts, līdz ar to izvērtējuma process ir jāatkārto. Norādīts, ka ļoti lielā pakāpē pastāv lēmumu pieņemšanas zemas kvalitātes risks, ņemot vērā atklātās nepilnības gan metodoloģijā, gan citur. Tāpat arī saskatāms lēmuma nepieņemšanas risks, kas tādējādi rada papildu izdevumus no valsts budžeta akreditācijas procesa atkārtotai veikšanai. Iespējami arī tiesvedības gadījumi, nodarītos zaudējumus piedzenot no valsts. Šis scenārijs gan neprasa normatīvo aktu grozījumus, uzskata IZM.Trešais rīcības scenārijs paredz neizmantot projekta rezultātus, tādējādi kopējais akreditācijas procesam nepieciešamais laiks pieaug, jo izvērtējuma process tiek uzsākts no jauna. Tāpat tas nozīmētu, ka ir pilnvarotā institūcija izstrādā jaunu studiju virzienu izvērtēšanas metodoloģiju. Turklāt būtu nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi jauna akreditācijas procesa nodrošināšanai, kā arī pastāv neatbilstošo izmaksu risks - līdz 100% apjomam, tostarp izvērtējot AIP kā atvasinātas publiskas personas reālās iespējas atmaksāt neattiecināmās izmaksas. Atteikšanās no projekta rezultātiem var radīt arī nepieciešamība sludināt jaunu konkursu atkarībā no lēmuma par izmaksu segšanu tām augstskolām, kuru studiju programmas tiek atkārtoti vērtētas, kā arī pastāv finanšu ierobežojums 151 000 latu apmērā. Nepieciešami arī grozījumi Augstskolu likuma pārejas noteikumos un Ministru kabineta noteikumos par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju.Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA "Deloitte Latvia" veiktā audita rezultāti. Pagaidām gan audita ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, taču ministrija meklē risinājumus, lai to noņemtu.Februāra sākumā atklātā konkursā par institūciju, kas IZM deleģējumā organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, izraudzīta Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN. Deleģējuma līgums ar aģentūru gan pagaidām vēl nav parakstīts.
Ķīlis piedāvā AIP īstenotā projekta rezultātus daļēji izmantot akreditācijas procesā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka, izmantojot Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma rezultātus, nepieciešama nopietna to izvērtēšana, preses brīfingā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.Viņš gan atzina, ka pats būtu par to, lai visu vērtēšanas un akreditācijas procesu sāktu no jauna, bet ticis pārliecināts par labu daļējai rezultātu izmantošanai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.