Kā ziņots, Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,3%. Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka prognozēja, ka ekonomika šogad augs par 2,5%.
Klementjevs norādīja, ka šāds prognozes samazinājums neesot nekāds pārsteigums un sen jau bijis gaidāms.
Saskaņas centra (SC) politiķis atzīmēja, ka Latvijas Banka savās prognozēs kļūdoties reti un tas nozīmējot, ka valdība un premjers Valdis Dombrovskis (V) mēģinājuši noslēpt no tautas īsto situāciju Latvijas ekonomikā.
"Tas nozīmē, ka veiktie pasākumi nav uzlabojuši situāciju ekonomikā un gaidāmajai recesijai, kas varētu būt vēl grūtāka, nav plānoti nekādi pretpasākumi," pauda Klementjevs.
Pēc viņa domām, lai izvairītos no jaunas ekonomiskās krīzes, valdībai vajadzētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atvieglot darbību eksportētājiem, kā arī mēģināt mainīt nodokļu likumdošanu, samazinot akcīzes un pievienotās vērtības nodokļus, kā arī darbaspēka izmaksas. Tādējādi uzņēmēji varētu samazināt galaprodukta cenu, neciest zaudējumus, palielināt konkurētspēju un iekarot citus tirgus.
Klementjevs norādīja, ka SC šādus priekšlikumus iesniedza jau valsts 2012.gada budžetam, bet tie netika atbalstīti, valdošajai koalīcijai apgalvojot, ka viss būs kārtībā un nekas nedraud.
Kā ziņots, IKP prognozes samazināšanu Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs skaidroja ar mazāku ārējo pieprasījumu un līdz ar to gausāku eksporta izaugsmi. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, samazināsies arī iedzīvotāju patēriņš, jo viņi līdzekļus vairāk novirzīs uzkrājumiem.
"Panāktā stabilitāte ir trausla, un veiksmes stāsts vēl nav uzrakstīts līdz galam," sacīja Rimšēvičs.
Finanšu ministrija (FM) savas makroekonomiskās attīstības prognozes plāno pārskatīt tikai pēc 2011.gada IKP datu saņemšanas, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Tikšot ņemta vērā visa aktuālākā informācija par ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, kā arī analizēti citu institūciju viedokļi, tostarp Latvijas Bankas aktualizētās prognozes. FM norāda, ka ministrijas prognozes pēdējo reizi atjaunotas 2012.gada budžeta sagatavošanas procesā un ir saskaņotas ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju, kā arī starptautiskajiem aizdevējiem.
2012.gada izaugsme gaidāma 2,5%, bet 2013.gadā - 4%.
FM norāda, ka, vērtējot Latvijas Bankas aktualizētās makroekonomiskās attīstības prognozes, svarīgi ņemt vērā divus faktorus. No vienas puses, ekonomiskā situācija ārējā vidē pēdējā pusgada laikā ir pasliktinājusies un patlaban norāda uz iespējamu recesiju eirozonā, vienlaikus aktuālākie makroekonomiskie dati neliecina, ka šie satricinājumi būtu jau skāruši Latviju.
Svarīgi uzsvērt, ka, gatavojot 2012.gada budžeta prognozes, 2011.gada septembrī jau tika ņemta vērā sagaidāmā ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanās. Vērtējot faktisko izaugsmi, secinām, ka 2011.gada otrajā pusē izaugsme Latvijā ir bijusi straujāka, nekā prognozēts vēl 2011.gada septembrī, tādēļ izaugsmes prognožu samazināšana saistāma tikai ar vēl pesimistiskāku redzējumu par ārējo ekonomisko vidi 2012.gada laikā, atzīmē FM.
Skatoties uz situācijas attīstību ārējā vidē, secinām, ka atsevišķu ekspertu pagājušā gada rudenī izteiktie pesimistiskie scenāriji patlaban nav īstenojušies un situācija līdz šim attīstījusies atbilstoši iepriekš prognozētajam. Tomēr jāatzīst, ka šobrīd ārējā vidē valda ļoti liela nenoteiktība un ir daudzi faktori, kas var ietekmēt ekonomikas attīstību gan pozitīvākā virzienā, gan arī negatīvākā. Turpmāko notikumu attīstībā būtiski ietekmēs arī Eiropas Savienības valstu rīcība parādu krīzes risināšanā, no kā būs atkarīgas gan ES, gan arī Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas šajā gadā, uzsver FM.