"Tas, kā vadošie elites politiķi ir sakaitējuši situāciju ap referendumu, ir briesmīgi. Kad viens aktīvists, izmantojot situāciju un Satversmi, sāka aktivitātes, politiķi, acīmredzot, nesaprata bīstamību. Tā vietā, lai izlīdzinātu, mēģināja liet eļļu ugunī," skaidro bijušais politiķis.
Jautāts, vai pats uz referendumu dosies, Krastiņš atzīst, ka, no vienas puses, būtu jāiet, bet tad, "kad dzirdu šos politiķu saucienus, kuri vēlas referendumu izmantot savās interesēs, tad vēlme iet pāriet".
Viņš norāda, ka tagad katrs rāda sevi kā lielāko latviešu valodas aizstāvi, un viņš negribot stiprināt viņu pozīcijas.
"Ja viņi teiktu, kļūdījāmies - piedodiet. Nekā tāda nav. Ceru, ka politiķi noies no priekšējās skatuves un paklusēs. Domāt vajadzētu, kāpēc tik daudz krievu aizgāja parakstīties. Pateikt, ka tā ir Lindermaņa [Vladimirs Lindermans, biedrības ''Dzimtā valoda'' priekšsēdētājs] provocēta lieta un mums viss ir kārtībā, nav nopietni. Sākat domāt, kas ir nepareizi, kas jāmaina. Ne jau šos cilvēkus, kas gāja parakstīties, liekot cietumā, tiks atrisināta problēma. Vai kā nacionālā apvienība, solot, ka visi okupanti jāved ārā," saka Krastiņš.
Uz jautājumu, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš arī mainīja viedokli - sākotnēji teica, ka uz referendumu neies, pēc tam pārdomāja, Krastiņš attrauc, ka prezidentam ''vismazāk varot pārmest kaislību kurināšanu referenduma sakarā''.