Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Krugmens: Latvijas krīze un risinājums nesniedz pasaulei nekādas mācības

Latvijas ekonomiskā krīze un risinājums nesniedz pasaulei nekādas mācības, savā blogā New York Times paziņojis amerikāņu ekonomists Pols Krugmens.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā ar šādu paziņojumu nācis klajā, komentējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu analītisko ziņojumu par Latvijas ekonomisko krīzi, risinājumiem un iespējām pielāgot Latvijas modeli citām finanšu grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.

Krugmens savā komentārā atkārto daudzreiz jau pieminēto argumentu, ka Latvijas makroekonomiskie rādītāji līdzinās ASV datiem pagājušā gadsimta sākumā piedzīvotās Lielās depresijas laikā.

Vairāki ekonomisti gan šo Krugmena salīdzinājumu ir noraidījuši kā bezjēdzīgu, jo Baltijas valstu krīzes pamatā bija ārējā finansējuma pēkšņs apsīkums, kas nebija ASV problēma 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, kā arī tā nav pašreizēja ASV problēma.

Krugmens arī noraida daudzu komentētāju un analītiķu norādīto faktu, ka Latvijas pirmskrīzes ekonomiskās izaugsmes temps nav izmantojams par pamata rādītāju, jo Latvijas ekonomika tobrīd bija krietni pārkarsusi.

Savu apjomīgo rakstu ekonomists noslēdz ar apgalvojumu, ka no Latvijas stāsta neko nav bijis iespējams mācīties.

"Latvijas stāsts nelīdzinās nekam, ko es esmu redzējis pagātnē, un visdrīzāk nelīdzināsies nekam, ko mēs redzēsim nākotnē, ieskaitot arī Latvijas nākotnē," paziņo Krugmens.

SVF ziņojumu komentējis arī britu žurnāls The Economist, norādot, ka nelielā Latvija kļuvusi par kaismīgu strīdu avotu analītiķu starpā.

Latvijas krīzes modeļa izpēte ir svarīga ne tikai ekonomistiem, bet arī politikas stratēģijas plānotājiem, lai atrastu veidu grūtībās nonākušo eirozonas valstu problēmu risināšanai, raksta žurnāls.

"Tomēr pastāv risks pārāk iedziļināties kādas mazas ekonomikas pieredzē. Tieši tādēļ, ka tā ir tik maza, Latvija daudz labāk nekā kādas lielākas valstis spēja pielāgoties caur emigrāciju," raksta žurnāls.

Savukārt Latvijas IKP kritums daļēji samazināja kopš 1991.gada panākto ekonomisko attīstību, turklāt Latvijas valsts iedzīvotāji ir daudz pacietīgāki, ņemot vērā krietni skarbāko pieredzi padomju varas gados, norāda The Economist.

Attiecībā uz eiro ieviešanu žurnāls norāda, ka "pievienošanās eirozonai ir valsts stratēģisks mērķis, lai samazinātu Krievijas ietekmi".

The Economist atzīst, ka Latvijas pieredzi nevar universāli pielāgot, jo Latvijas situācija atšķiras no citām valstīm.

"Latvijas pieredzes piemērs krīzes situācijās varētu būt ierobežots, jo politiski un ekonomiski tā ir neparasta," secina žurnāls.

Kā jau LETA ziņoja, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti sastādījuši ziņojumu, kurā analizēti Latvijas ekonomiskās krīzes iemesli, risinājumu efektivitāte un izvērtēta Latvijas modeļa pielāgošana citām finanšu grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.

Ziņojumu Izaugsme, kritiens, atlabšana. Latvijas krīzes analīze sastādījis fonda vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs, bijušais SVF misijas Latvijā vadītājs Marks Grifits un SVF eksperts Bertrāns Gruss. Kā norāda autori, pētījuma mērķis ir "izklāstīt - bieži vien nepareizi minētos - faktus un dažas mācības, kādas sniedz šis fascinējošais stāsts par izaugsmi, kritienu un (vismaz daļēju) atlabšanu".

Galvenie fakti ir, ka laika posmā no 2000.gada 1.ceturkšņa līdz 2007.gada 4.ceturksnim Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga gandrīz par 90%, kam no 2007.gada 4.ceturkšņa līdz 2009.gada 3.ceturksnim sekoja 25% lejupslīde un atlabšana 18% apmērā līdz 2013.gada 1.ceturksnim, raksta pētnieki.

Tajā pašā laikā bezdarba līmenis sākotnēji samazinājās attiecīgi līdz 6%, krīzes laikā pieauga līdz 21%, bet līdz 2013.gada 2.ceturksnim ir samazinājies par 11,4%.

Pētījuma autori secina, ka ekonomisko krīzi Latvijā izraisīja vairāku faktoru kopums - "iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), pārliecība par iedzīvotāju ienākumu līmeņa strauju pieaugumu, ārvalstu banku izsniegtie lētie kredīti un pārmērīgi optimistiskas prognozes".

Savukārt straujā izaugsme apstājās galvenokārt divu iemeslu dēļ - vispirms no 2007.gada pieaugošās inflācijas, konkurētspējas samazināšanās un kredītu ierobežošanas dēļ palēninājās ekonomiskā izaugsme, bet 2008.gada beigās notika ekonomikas sabrukums, ko izraisīja pasaules finanšu krīze, spēji apturot kredītu izsniegšanu, strauji samazinot eksporta apjomus un izraisot neskaidrības par nākotni. Taupības pasākumi sekoja tikai vēlāk.

Straujais IKP kritums, pēc ekspertu novērtējuma, daļēji saistāms ar kredītu apsīkumu. Ārvalstu banku, kā arī Latvijas Bankas un Valsts kases sniegtais likviditātes nodrošinājums mazināja, taču neapturēja kreditēšanas apsīkumu. IKP kritums bija lielāks, nekā varēja sagaidīt no kredītu izsniegšanas apturēšanas. To, visdrīzāk, ietekmēja neskaidrība tirgū un nogaidīšanas taktika.

Attiecībā uz fiskālās konsolidācijas lomu Latvijas ekonomikas krīzē eksperti norāda, ka IKP lejupslīdē taupības pasākumus nevar vainot.

"Lielākā daļa fiskālās konsolidācijas pasākumu tika ieviesti pēc IKP lielākā krituma. Ir liecības, ka [Latvijas valdības] apņemšanās pieturēties pie skaidras ekonomikas pielāgošanas programmas un ievērojamais starptautiskais finanšu atbalsts palielināja pārliecību," norāda eksperti.

Latvijā realizētā iekšējā devalvācija veicināja tirgus atlabšanu, taču notikumu gaita atšķīrās no ekonomikas teorijās prognozētā.

"Valsts sektora darbinieku algas būtiski samazinājās, bet maz ietekmēja privātā sektora algas. Darbaspēka izmaksu uzlabošanos lielā mērā izraisīja produktivitātes palielināšana, kas veicina eksporta pieaugumu un tam sekojošu iekšējā pieprasījuma pieaugumu," skaidro eksperti, piezīmējot, ka darba tirgus pielāgošanās arī daļēji notika emigrācijas iespaidā.

Attiecībā uz daudzu komentētāju norādīto, ka Latvijas ekonomika nav atgriezusies pirmskrīzes līmenī, kā arī nav sasniegusi savu potenciālu, SVF eksperti norāda, ka pirmskrīzes ekonomiskās izaugsmes līmenis bija neracionāli augsts, taču pašlaik Latvija nav tālu no ekonomikas potenciāla sasniegšanas.

Eksperti savā ziņojumā norāda, ka eirozonas valstīs līdz šim veiktie konsolidācijas pasākumi un to rezultāti liecina, ka jāievēro piesardzība vienāda modeļa ieviešanā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē