Kultūrpētnieks: Latvijā cilvēki joprojām baidās no alternatīva viedokļa

"Nav tādu partiju kā Vācijā un Zviedrijā, kuras iestājas par demokrātiju un plurālismu. Pie mums principā tādas nepastāv," viņš sacīja. Tāpat viņš norādīja, ka Saeimas deputāti ir sabiedrības spogulis - pašu projekts, pie kura cilvēki ir nonākuši. "Dažādība politiski nevar rasties pati no sevis, mums pašiem ir tā jāveido," viņš piebilda.Tāpat kultūrpētnieks uzsvēra, ka Latvija 25 neatkarības gados nav arī pieredzējusi redzamu vidusšķiru. "Tā mums ir parādos līdz ausīm, nepiedalās ekonomiskajos procesos, līdz ar to ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas cieš nabadzību vismaz paaudzes garumā, kas arī ietekmē cilvēku spēju nebaidīties," sacīja Hanovs, piebilstot, ka tieši šī situācija veicina to, ka cilvēkus var padarīt bailīgus un nedrošus. Noslēgumā viņš piebilda, ka "aizliegums nav nekas cits kā varas resurss".Savukārt Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane norādīja, ka mākslā un izglītībā pārsvarā cenzē divas lietas - vulgāro, kas brutalizē sabiedrību, piemēram, lamu vārdus, kā arī vēlmes, kas ir bīstamas sabiedrības drošībai. "Teikšu atklāti, māksla ir tas brīvības lauciņš, kurš cenzūrai vismazāk pakļauts un pakļaujams. Mākslas brīvības lauciņš ir kaut kas līdzīgs karaļa ākstam, kuram bija iespēja atklāti teikt patiesību," pauda profesore.Tikmēr diskusijas noslēgumā dzejnieks Ilmārs Šlāpins skaidroja, ka bieži vien tiek aizliegtas lietas, kas var aizskart citu cilvēku reliģiskās jūtas. "Ne jau tādēļ, ka tās būtu svētas vai neaizskaramas, bet tā iemesla dēļ, ka cilvēces vēsturē tās ir izraisījušas karus. Visvairāk cilvēku tikuši nogalināti un izsūtīti likumu dēļ, nevis tādēļ, ka nebūtu attiecīga likuma," sacīja dzejnieks, izsakot aicinājumu balsot par tiem politiķiem, kuri piedāvā samazināt likumu skaitu.Kā aģentūru LETA iepriekš informēja interneta žurnāla Satori.lv pārstāve Dace Bargā, Netikumīgās mākslas vakars tiek rīkots, reaģējot uz pēdējā laika diskusijām publiskajā telpā par mākslas ētisko dabu."Kā zināms, sabiedrībā viedokļu apmaiņa par mākslas tikumiskajiem aspektiem īpaši saasinājās pēc tam, kad kādā Rīgas ģimnāzijā literatūras skolotāja Iveta Ratinīka saņēma aizrādījumu par Agneses Krivades dzejoļa ō izmantošanu 10.klases mācību stundā, jo tajā izmantoti necenzēti krievu leksikas vārdi. Tas bija arī pirmais precedents, uz kuru varēja attiecināt Saeimas ieviestos grozījumus Izglītības likumā. Netikumīgās mākslas vakars ir sava veida atbildes reakcija uz šo notikumu, turpinot sarunu ar sabiedrību par mākslu, tās izteiksmes veidiem un mākslinieka brīvības robežām," par pasākumu stāstīja tā iniciators Edgars Raginskis.