Arī mēs Latgales sabiedriskās organizācijas vēlāmies izteikt savu viedokli par NEPLP līdzšinējo darbību.
Neskatoties uz to, ka Tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 164 500 cilvēki ikdienā lieto latgaliešu valodu, Latgales mediju telpas stiprināšanas jautājumi, kā arī valodas lietojuma nodrošināšana plašsaziņas līdzekļos kopš neatkarības atgūšanas bija atstāti pabērna lomā.
Tieši pateicoties NEPLP pēdējo gadu darbībai, vienīgais latgaliešu raidījums no Latvijas Radio 4 programma ir pārvietots uz Latvijas Radio 1 programmu un atdzimis kā raidījums Kolnasāta. Finansējums beidzas 2015. gada nogalē. NEPLP ir vērsies ar aicinājumu pie valdības nodrošināt raidījumu turpmāko finansēšanu.
71 000 eiro konkursa kārtībā NEPLP jau trīs gadus novirza Latgales vietējo un reģionālo televīziju un radiostaciju, kā arī producentu grupu atbalstam, kas gatavo programmas latgaliešu valodā par reģiona kultūru un sociālekonomiskajiem jautājumiem. Top radio raidījums Pi myusim Latgolā, Dautkom TV veido 10 raidījumu ciklu Patiesā Latgale un Vai latgaliešiem nepieciešams latgaliskais. Identitātes meklējumos, savukārt Latgales Reģionālā Televīzija šogad veidos desmit raidījumu ciklu Pa sovam.
Kopš 2013.gada sabiedriskā pasūtījuma ietvaros Latvijas TV 1.programmā popularitāti ieguvis raidījumu cikls latgaliski Cytaidi latviskais par Latgales tradīcijām un kultūru.
Panākta LTV7 programmas krievu ziņu translācija Daugavpils vietējā kabeļtelevīzijā Dautkom TV.
2014. gadā ir nodrošināta ne tikai Latvijas Radio 1 programmas labāka kvalitāte Rēzeknē un Daugavpilī, bet arī Latvijas Radio 4 programmas apraide visā Latgales teritorijā. Uzstādīti raidītāji Viļakā un Piedrujā, palielināta apraides jauda Dagdā.
2015. gada pavasarī Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 5 izbraukuma studija Rēzeknē pulcēja vairākus tūkstošus cilvēku, savukārt Latvijas Radio 4 programma nodrošināja tiešraidi no Daugavpils.
NEPLP jau pirms gada vērsās valdībā un Saeimā, lai tiktu nodrošināta Latvijas Radio studijas izveide Latgalē. Politiķu neizlēmības rezultātā nav sperts solis šī projekta īstenošanai. Mūsu skatījumā, sabiedrisko mediju reģionālās studijas izveide ir priekšnoteikums sabiedriskā pasūtījuma paplašināšanai latgaliešu identitātes un valodas stiprināšanai. Raidījumu saturu veidos finansiāli un tehnoloģiski nodrošināti žurnālisti, kas būs ieguldījums neatkarīgas žurnālistikas attīstībai Latgales reģionā.
NEPLP loceklis Dainis Mjartāns ir izstrādājis Latgales elektronisko mediju programmu, kas paredz ar samērojamiem līdzekļiem sasniegt vislielāko auditoriju Latgalē, lai mazinātu kaimiņvalstu informācijas iespaidu uz reģiona iedzīvotāju sabiedriskās domas veidošanu un latgaliešu valodas un vietējās žurnālistikas stiprināšanu.
Mums ir pārsteigums, ka tieši Mjartānam Reģionu apvienības pārstāvis Kaimiņš pārmet patriotisma trūkumu, jo tieši pēc Mjartāna iniciatīvas jau 2009.gadā pie Nacionālā radio un televīzijas padomes (NRTP) latgaliešu sabiedriskās organizācijas rīkoja piketupret Latgales informatīvās telpas rusificēšanu.
NEPLP jaunās politiskās iniciatīvās ietvaros ir iesniegusi virkni pieprasījumu Latgales informatīvās telpas stiprināšanai. Politiķiem jālemj par to, vai nākotnē Latgalē tiks izveidota multimediāla LR un LTV studija, vai tiks nodrošināti radio un TV raidījumi latgaliešu valodā un vai tiks novirzīti līdzekļi radio raidījumu veidošanai Latgales komerciālajās radio un TV stacijās. NEPLP ir paudis atbalstu Rēzeknes Augstskolas iecerei veidot jaunu profesionālo maģistra līmeņa studiju programmu Komunikācijas zinātnē, lai stiprinātu žurnālistikas un komunikācijas zinātnes attīstību Latgales reģionā.
Mēs vēlamies arī uzsvērt, ka, pateicoties NEPLP locekļa Ivara Zviedra darbībai, divu gadu laikā palielināts finansējuma apjoms reģionālajām TV stacijām. NEPLP ir nodrošinājis reģionālās informācijas daudzumu palielināšanos LR un LTV programmās, kā arī atbalstījusi ReTv izveidi. Tieši par to vajadzētu paust gandarījumu reģionu pārstāvei Saeimā - Latvijas reģionu apvienībai. Taču tā mūsu skatījumā nodarbojas ar adatas meklēšanu siena kaudzē.
Jautājums, kam tas ir izdevīgs ir vietā?
Kā interesēs Latvijas reģionu apvienība, kā arī Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji tā vietā, lai atbalstītu NEPLP izstrādātos Latgales informatīvās telpas stiprināšanas pasākumus, lems par pašas padomes atlaišanu?
Vai taisnība izrādīsies kultūras ministres Daces Melbārdes medijos paustajām aizdomām, ka Saeimas deputātu mērķis ir paklausīgu locekļu ielikšana padomē?
Latgales sabiedriskajām organizācijām rūp skaidra atbilde uz jautājumu, vai tādā gadījumā tiks nodrošināti radio un TV raidījumi latgaliešu valodā, vai sabiedrisko mediju studijas izveide Latgalē būs jaunās padomes un Saeimas politiķu prioritāte?
Biedrības:
Latgolys Saeima
Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība
Latgales tradicionālās kultūras centrs Latgaļu sāta
Upītes jauniešu folkloras kopa
Kūzuls
Latgaļu rakstniecības muzejs
Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu apvienība Dzintars