Tā ir rezervēta, bet drīzāk proeiropeiska nekā skeptiska attieksme, terminu paskaidro Saeimas deputāte un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Tas, viņasprāt, nozīmē, ka mazās valstis saprot - sarežģītos apstākļos labāk piedalīties un ietekmēt procesus, nekā stāvēt malā.Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers Latviju raksturo kā nedaudz "mulsinošu gadījumu". 2003. gadā Latvijā atbalsts dalībai ES bija salīdzinoši zems arī pārējo Baltijas valstu vidū, eksperts stāsta. Tagad rādītājs ir nedaudz pieaudzis, lai gan attieksme kopumā ir piesardzīga. Eiroskepticisms Latvijā neesot radikāls, bet drīzāk saistīts ar cilvēku bailēm un aizdomīgumu pret svešām varām. Šādas sajūtas īpaši izteiktas krievvalodīgajā sabiedrības daļā, pētnieks secinājis. Tāpat eiroskpeticisms kopumā vairāk raksturīgs mazāk izglītotajiem, nabadzīgajiem un bezdarbniekiem. Arī krīzes laikā pieaudzis negatīvs skatījums uz ES. Pēc SKDS datiem, 2006. gadā dalību ES atbalstīja 33%, bet 2009. gadā - 23%. 2015. gadā atbalsts sasniedzis 37%.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 7.oktobra, numurā!
Latvieši ir eiroreālisti
Runājot par eiroskepticismu, bieži pieņemts aplūkot situāciju vairākās lielajās ES valstīs, kā Polija, Vācija un Zviedrija, kur vērojams pret ES noskaņotu partiju uzplaukums. Mazajās Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, situācija gan nav viennozīmīga, piektdien lasāms laikrakstā Diena.Nesen veiktā pētījumā, kura rezultāti apkopoti grāmatā Eiroskepticisms mazajās ES dalībvalstīs, noskaidrots, ka vairākās mazajās valstīs sajūtas pret ES varētu raksturot kā eiroreālismu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.