"Šobrīd aizkavējusies Latvijas Zinātnes padomes grantu piešķiršana. Bija ideja, ka vajadzīga starptautiskā izvērtēšana. Laba ideja, bet diemžēl slikts izpildījums. Tam vajadzēja būt jau pagājušā gada beigās, bet tas joprojām nav noticis. Turklāt nav arī skaidrs, kad tas notiks. Beigušās arī struktūrfondu aktivitātes. Mūsu zinātne lielā mērā "uzsēdināta" uz struktūrfondu naudām," atzina G.Krūmiņš.
Viņš skaidroja, ka ir vēl nozares, kurās vēl ir neliels finansējums dažos projektos, piemēram, dabaszinātnēs. "Bet humanitārajā un sociālajā jomā pašreiz ir galīgs caurums. Šajās nozarēs jaunie zinātnieki nesaņem vispār neko," sacīja apvienības valdes priekšsēdētājs. Viņš arī norādīja, ka grūtībās nonākuši vairāki simti zinātnieku.
"Patlaban uz pilnu slodzi Latvijas zinātnē strādā aptuveni 3000 zinātnieku. Ja no šā skaita vairākiem simtiem ir lielas problēmas, tas ir ļoti būtiski. Ļoti daudz zinātnieku meklē alternatīvas darba vietas... Jau tagad zinātnieki iet prom no nozares. Pats pazīstu vairākus labus zinātniekus, kuri dara kaut ko citu. Diezgan šokējoša ir Izglītības un zinātnes ministrijas un ministra Roberta Ķīļa attieksme – ja zinātniekam nepatīk darba devējs, lai viņš iet strādāt kaut kur citur. Par gada zinātniekiem atzītie cilvēki tagad strādā celtniecībā Norvēģijā," uzsvēra G.Krūmiņš.
Intervijā portālam apvienības valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijā ir maz zinātnieku, bet viņi ir ļoti labi. Viņš arī uzsvēra, ka jācīnās par katru zinātnieku, tomēr šobrīd esot sajūta, ka notiek pretējais. "Mums zinātnes attīstībai paredzētais finansējums vēl 2020.gadā ir paredzēts divas reizes mazāks nekā Eiropā vidējais. Tas ir zemāks, nekā tagad ir Igaunijā," sacīja G.Krūmiņš.
"Piemēram, jau vairākus gadus zinātnes budžetu veidojam pēc principa – cik naudas mums atmet no valsts budžeta. Valstij ir fundamentāla plānošanas problēma. Citās valstīs zinātnei ir iezīmēts finansējums un zinātnieki zina, cik daudz naudas viņi varēs tērēt... Patlaban daļa zinātnieku izdzīvo ar minimālo algu, citi vēl mazāku – 90 latiem," sacīja G.Krūmiņš.
Jautāts, kā novērst draudošo katastrofu zinātnes jomā, apvienības valdes priekšsēdētājs uzvēra - valstī jāiedibina sistēma, ka zinātniekiem institūcijās jāsaņem noteikts minimālais finansējums bez Eiropas grantiem.
"Otrkārt, noteikti jāpilda Zinātniskās darbības likums. Tajā ierakstīts, ka katru gadu no IKP zinātnei tiks novirzīta zināma naudas summa un ik gadu 0,15% nāks klāt. To apstiprināja pirms vairākiem gadiem, taču tas netiek pildīts.. Vajadzīgs pakāpenisks palielinājums. Zinātniekiem nevar pēkšņi iedot miljardu. Mēs to arī neprasām, jo nevarētu apgūt," intervijā teic G.Krūmiņš. Kā trešo zinātnieks minēja strukturālo reformu nepieciešamību.