Tādu viedokli sestdien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).
"Protams, ka tas ir antidemokrātiski un pēc būtības neatbilst Satversmes garam un demokrātiskas valsts pamatu pamatiem. Pašlaik tiek virzīts likumprojekts, kas pēc būtības liedz iespēju pilsoņiem vispār jebkad ierosināt kādus likuma grozījumus, likuma pieņemšanu vai likuma noraidīšanu, izmantojot referendumu," savu viedokli pauda Lembergs.
Pēc Ventspils mēra domām, referenduma iniciatoriem būs grūti vai pat neiespējami pašiem segt parakstu vākšanas izdevumus - ap 300 000 latu. "Skaidrs, ka organizatori tādu naudu atrast nevarēs. Otrkārt, savākt 150 000 parakstu arī būs grūti," norādīja Lembergs. Pie tam Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būs iespēja noraidīt referenduma iniciatīvas, nobažījies Ventspils mērs.
"Pašreizējā valdošā koalīcija, kad tā 2007. un 2008.gadā bija opozīcijā, ar putām uz lūpām runāja par to, ka pilsoņiem ir jādod iespēja paust savu viedokli par valdošās koalīcijas darbu un ka tam jābūt filtram, lai nepieļautu valdošās kliķes atraušanos no tautas. Tie, kas tad bija opozīcijā, tagad ir pozīcijā, un viņi neko vairāk neizdomā, kā pēc būtības aizliegt Latvijā pilsoņiem rosināt referendumus. [..] Protams, ka ir absolūti amorāli pieskaņot likumdošanas procesu un pieņemt likumus atkarībā no tā, vai dotais politiķis ir pozīcijā vai opozīcijā," sacīja Ventspils mērs.
"Pēc manām domām, ja šādas izmaiņas tiek pieņemtas un faktiski tiek pieņemts lēmums aizliegt pilsoņiem ierosināt referendumus, tad šī Saeima būtu atlaižama. Katrā gadījumā, es domāju, ka tas būtu pareizi - vai nu to dara Valsts prezidents, vai to dara pilsoņi, bet šāda antidemokrātiskas valsts veidošana no valdošās koalīcijas puses ir jāpārtrauc. Faktiski tā ir kontrrevolūcija, tās ir totalitāras valsts pazīmes," savu viedokli pauda Lembergs.
Kā ziņots, Saeima 26.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.
Jaunā kārtība neattieksies uz Saeimas atlaišanas ierosināšanu - tam joprojām būs nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem CVK sāks 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums par parlamenta atlaišanu tiks rīkots, ja tiks savākta 1/10 daļa vēlētāju parakstu.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK. 60 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) izteikusies, ka 60 dienu termiņu būtu iespējams arī samazināt, likumprojektu izskatot trešajā lasījumā.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk plānots iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu.
Pašreizējā referendumu iniciēšanas kārtība paredz, ka pilsoņiem pašiem nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem CVK sāk 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums tiek rīkots, ja CVK organizētajā parakstu vākšanā izdodas savākt 1/10 daļas vēlētāju parakstus.