Viņš norādīja, ka tamdēļ nesaprot, kāpēc komisija ir izvēlējusies nākt ar iniciatīvu jautājumā par Latvijas kultūras kanonu un kāpēc šim jautājumam būtu jābūt komisijas prioritātei. Politiķis gan arī piebilda, - ja jau šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā, tad var pie tā strādāt.
Taujāts sīkāk par saviem uzskatiem, Līdaka norādīja, ka Sabiedrības saliedētības komisija jau ļoti aktīvi darbojas, lai panāktu saskaņu starp Otrajā pasaules karā karojošajiem. "Mūsu komisijai būtu jāanalizē situācija, kas attiecas uz šā gada 16.martu. Nav noslēpums, ka šis ir pašvaldību vēlēšanu gads un var aktivizēties vieni vai otri radikāļi - es šeit gan drīzāk domāju [Vladimiru] Lindermanu," sacīja politiķis, kurš vēlas, lai iesaistītās puses rīkotos pēc principa, kāds tiek ievērots 9.maijā, kad neviens netraucē publiski notiekošo procesu norisi.
Līdaka vērš uzmanību gan uz iespēju komisijai konsultēties ar drošības iestāžu pārstāvjiem, gan uz iespēju nākt klajā ar savu paziņojumu šajā jautājumā.
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA sacīja, ka tiks apspriests, vai komisijai nākt ar savu paziņojumu saistībā ar tuvojošos 16.martu. Esot jāņem vērā, ka komisija nestrādā drošības iestāžu vietā. Latkovskis skaidroja, ka saistībā ar komisijas uzdevumiem ir jānošķir sabiedrības saliedētības veicināšana no dažādām provokācijām - komisijas uzdevums nav "ņemties" ar provokācijām.
Politiķis komisijas sēdē norādīja, ka jautājumu par kultūras kanonu politiķi skata no sabiedrības saliedētības un vienotas kultūras veidošanas viedokļa.
Minētajos datumos daļa iedzīvotāju pulcējas dažādās vietās pilsētas centrā, lai atzīmētu tā dēvēto Leģionāru piemiņas dienu 16.martā un tā saukto Uzvaras dienu 9.maijā.