Sāksim ar mazliet blēdīgu jautājumu... Rau, uzņēmēji visu laiku kritizē valdību - kaut ko labu par to arī varat pateikt?Par valdību? Noteikti jau ir kaut kas labs... (Pauze.) Piemēram, tas, ka mikrouzņēmumu nodoklis tomēr veļas atpakaļ uz 9% likmi. Ja plašāk - par valsts pārvaldi vispār -, uzņēmēju interesēm atbilstošs bijis lēmums par ārkārtas dividendēm. Respektīvi, agrāk dividendes varēja izmaksāt vienreiz gadā, tagad ļauj izmaksāt arī pa periodiem, un daudziem tas ir būtiski. PVN reverss būvniecībā. Ir saprātīga diskusija par kases aparātiem, proti, pēc tiem skaļajiem skandāliem dažos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Valsts ieņēmumu dienests rosināja vērienīgas un straujas izmaiņas, bet mums izdevās pārliecināt, ka tas, piemēram, tirgotājiem, nozīmē arī lielas investīcijas un nepieciešams pakāpenisks process. Īsi sakot, tā jau nav, ka viss ir melns.Jautājumu par komunikāciju ar valdību, politiķiem apmetam par 180 grādiem. Jums pašiem neliekas, ka esat kļuvuši bezzobaini? Tradicionāla purpināšana par ilgtermiņa plānošanas neesamību, neprognozējamu vidi... Viss tik slikti, tik slikti, bet dūri galdā neviens tāpat necērt.Ļoti labs jautājums, jo es, runājot ar LTRK biedriem, tā arī teicu: ja man tiks dots mandāts, manā skatījumā komunikācijai jākļūst enerģiskākai, turklāt visādā ziņā. Proti, ja valdība izdara kaut ko labu, tad tā ir arī nepārprotami publiski jāuzslavē. Savukārt, ja sataisa ziepes, tad jāreaģē asi. Man grūti šobrīd minēt kādas konkrētus instrumentus, jo, protams, jāuzsver, vai LTRK vadība ar kādu lēmumu nenoliek biedrus "zem sitiena". Piemēram, tiekoties ar biedriem reģionos, kuluāru līmenī esmu dzirdējis tēzi par streiku nedēļas garumā attiecībā uz nodokļu maksāšanu, bet, pats saprotat, šādas lietas ir rūpīgi jāpārdomā.Parunāsim par pašiem uzņēmējiem. Ja ikreiz, kad ieskanas tēze par minimālās algas pacelšanu, uzņēmēji sāk kliegt, ka tad viņiem sabruks bizness, tad, piedodiet, man ir jautājums, kas tas, sasodīts, jums par biznesu, kas turas galvenokārt uz zemām algām!Ļoti precīzs jautājums... Atbilde var būt ļoti īsa: mūsu - gan darba devēju, gan darba ņēmēju - produktivitātes paaugstināšana. Ja mūsu produkts ir šī tējkanna, kuras saražošana mums izmaksā 10 eiro, turklāt mēs maksājam zemas algas, un mēs to pārdodam par 11 eiro, tad, protams, tas nav jēdzīgs bizness. Savukārt, ja mēs savienojam šo tējkannu... piemēram, ar jūsu diktofonu un iegūstam ar pašizmaksu 20 eiro kaut kādu brīnumu, ko var pārdot par 1000 eiro, tad tā ir pavisam cita lieta. Tad būs arī pavisam citas algas. Otrs saskaitāmais: ņemot vērā mūsu tirgus niecīgumu, mums jābalstās uz eksportu. Produktivitāte un eksports - tā ir mantra.Mantra, mantra - tā tiek skaitīta jau gadiem. Kas tad to produktivitātes celšanu kavē?Savulaik tika veidots tāds Bosa indekss. Tika aptaujāti uzņēmēji, un izkristalizējās četri galvenie tipi: speciālists, pārdevējs, inovators un būvnieks stratēģis. Latvijā lielākā uzņēmēju daļa iekļaujas pirmajā - speciālistu - grupā. Viņi māk uztaisīt foršas lietas, bet pietrūkt dizaina, zīmološanas, kā tagad saka, un pārdošanas. Man ir paziņa, kuram ir mēbeļu ražotne, gandrīz simt cilvēku strādā. Un viņš man reiz rāda tādu smuku krēslu un prasa: Aigar, tavuprāt, cik tāds maksā veikalā Rietumeiropā? Izrādās, 500 eiro. Bet viņam pasūtījums tāda saražošanai ir 50 eiro par krēslu.Un ko šis jūsu godājamais paziņa pats ir darījis, lai šo netaisnību mazinātu?Nu, tur jau tā lieta, ka mums, uzņēmējiem, ir jāmācās! Arī man. Tāpēc minēju starp LTRK prioritātēm kapacitātes palielināšanu. Ir jāmācās, lai peļņas marža, kas paliek mums, ir lielāka. Mums jāmācās tajā pārtikas ķēdītē virzīties uz augšu.Un tā jūs runājat un mācāties jau gadiem ilgi...Bet globālie zīmoli arī neradās dažu gadu laikā! Turklāt ir jau arī Latvijā pirmrindnieki labā nozīmē. Cits jautājums, cik to ir un ka vajag krietni vairāk.Es jums pateikšu, kāpēc nav tik daudz. Tāpēc, ka vesela kaudze ļautiņu, kuri sevi lepni sauc par uzņēmējiem, nodarbojas ar elementāru pārpirkšanu. Nopērk nekustamo īpašumu, kaut ko pielabo un pārdod tālāk nerezidentiem. Un, kad šī iespēja samazinās, izrādās, ka citādi naudu nopelnīt viņi nemāk.Nujā... Aprakstītajā modelī gan vismaz ir tirgus ietekmes klātbūtne. Bet vēl jau ir grupa, kas dzīvo no valsts un uzņēmumu pasūtījumiem. Tā ir vēl smagāka tēma. Tas, par ko es gribu runāt - arī kā LTRK prezidents -, ir jaunā ekonomika. Aicināt tos jaunos cilvēkus, kuri apsver doties biznesā, nevis jau starta punktā skatīties uz to, kā "piesūkties" valsts pasūtījumiem, bet uz to, kā izmantot savas zināšanas, lai radītu kaut ko globālajam tirgum. Braukājot pa pasauli, man ir radies iespaids, ka, vienkāršoti sakot, ar smadzenēm mūsu cilvēkiem viss ir kārtībā, jautājums, kā tās tiek fokusētas.Visu interviju ar jaunievēlēto LTRK prezidentu Aigaru Rostovski lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 30.marta, numurā!
LTRK prezidents par valdību: Tā jau nav, ka viss ir melns
Komunikācijai [ar valdību] ir jākļūst enerģiskākai, turklāt visādā ziņā. Proti, ja valdība izdara kaut ko labu, tā ir arī nepārprotami publiski jāuzslavē. Savukārt, ja sataisa ziepes, tad jāreaģē asi," intervijā Mārim Zanderam norāda jaunievēlētais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.